1. lappusē - Vītnes būtība. Vītnes attēlošana.

2. lappusē - Vītņu veidi un to apzīmēšana.

 

Vītnes būtība

Daudzām detaļām ir vītne, kura nepieciešama to savienošanai. Vītņu savienojumus lieto gan nekustīgās, gan kustīgās izjaucamās detaļās. Divu detaļu savienojumā vienai detaļai ir ārējā vītne, kas izveidota uz ārējās virsmas (1), bet otrai – iekšējā vītne, kas izveidota urbumā (2).

 

1

2

 

Izšķir labās vītnes (3a) un kreisās vītnes (3b). To virzienu nosaka vijuma kāpums.

3

 

Galvenais vītnes elements ir tās profils. Atkarībā no profila veida, vītnes tiek iedalītas dažādos tipos, piemēram, trīsstūrvītne (4), taisnstūrvītne (5), trapecvītne (6) u.c.

 

4

 

 

5

 

 

6

 

 

 

Vītnes attēlošana

 

 

Vītnes galvenie parametri (7) ir:

 

* ārējais diametrs (nominālais diametrs, jo tas skaitās vītnes izmērs) – d;

 

* iekšējais diametrs – d1;

 

* solis (attālums starp diviem blakus esošiem vītnes vijumiem) – P.

 

 

 

 

 

 

 

 

                                                                    7

 

Vītņveida virsmas attēlošana ir darbietilpīgs process, tāpēc rasējumos vītni parāda nosacīti. Tas nozīmē, ka vītni nezīmē tādu, kādu to redz, bet gan attēlo vienkāršoti un pie tam visu tipu vītnes attēlo vienādi – neatkarīgi no patiesā izskata.

 

Ārējo vītni (8) attēlo šādi: ar platu nepārtrauktu līniju (pamatlīniju) velk vītnes ārējo diametru d un ar šauru nepārtrauktu līniju – iekšējo diametru d1. Pretskatā tievās nepārtrauktās līnijas velk pāri fāzītes robežlīnijai. Augšskatā (vai arī kreisajā sānskatā) iekšējo diametru attēlo ar tievas līnijas loku, kura garums ir apmēram ¾ no riņķa līnijas garuma ar pārtraukumu jebkurā vietā, tikai ne uz asu līnijām. Jāievēro, ka stieņa gala fāzīti šajā skatā neattēlo.

 

8 (ārējā vītne)

 

 

Iekšējo vītni griezumā (9 un 10) attēlo šādi: pretskata griezumā vītnes iekšējo diametru d1 velk ar platu nepārtrauktu līniju (pamatlīniju), bet vītnes ārējo diametru d – ar šauru nepārtrauktu līniju, kuru velk līdz līnijai, kas attēlo fāzīti. Augšskatā (vai arī kreisajā sānskatā) vītnes iekšējo diametru d1 velk ar platu nepārtrauktu līniju (pamatlīniju), bet ārējo diametru d attēlo ar tievas līnijas loku, kura garums ir apmēram ¾ no riņķa līnijas garuma ar pārtraukumu jebkurā vietā, tikai ne uz asu līnijām. Jāievēro, ka stieņa gala fāzīti šajā skatā neattēlo. Svītrojumu griezumā vienmēr izpilda līdz pamatlīnijām.

(iekšējā vītne)

 

 

10 (iekšējā vītne)

 

 

 

Vītnes attēlos šaurās nepārtrauktās līnijas attālumam no pamatlīnijas jābūt ne mazākam kā 0,8 mm un ne lielākam par vītnes soli.

Iekšējo vītni, ja tā ir neredzama (11 un 12) attēlo ar svītrlīnijām, kuru resnums ārējam un iekšējam diametram ir vienāds.

11 (iekšējā vītne)

 

12 (iekšējā vītne)

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Uzskates materiāliem izmantoti pārveidoti grāmatu attēli.

 

Aleksandrs Botviņņikovs,

Staņislavs Dembinskis,

Igors Višņepoļskis

“Rasēšana 2. daļa” (1989)

 

Sergejs Bogoļubovs “Rasēšana” (1990)