Saldais miegs

Pēdējās naktis sanāca gulēt tikai pa 3 - 4 stundām, tāpēc vakar vakarā lūzu nost. Ap pulksten 20-iem ielīdu gultā ar domu dažas minūtītes nosnausties. Pamodos šorīt pulksten 12. Pirmo reizi mūžā biju tik ilgi nogulējusi. 16 stundas!

 

Slēpošana

Kopā ar vīru aizgājām uz mežu paslēpot. Šogad pirmo reizi.

Tā kā esam svētdienas slēpotāji, kuriem šo prieku nesanāk izbaudīt katru gadu, neuzskatījām par vajadzību tērēt naudu jaunam slēpošanas inventāram. Slēpojām ar 30 - 40 gadus vecajām kocenēm, kas saglabājušās no maniem skolas laikiem. Toreiz kopā ar tēvu katru ziemas brīvdienu pavadījām mežā. Vienu gadu abi pat piedalījāmies 20 km slēpošanas sacensībās.

Skaists laiks, gaisa temperatūra -100C, un mežs pilns ar distances slēpotājiem. Gan tādiem svētdienas slēpotājiem kā mēs, gan profesionāliem. Pie šosejas līdzās Zilajiem kalniem stāvēja gara automašīnu rinda. Citiem šurp nākas braukt no tālākām vietām, bet mums no mājām līdz mežam ejamas vien 3 - 4 minūtes.

Ja slēpes salīdzinātu ar automašīnām, tad varētu teikt, ka izbraucām pavizināties ar zaporožecu. Nedaudz jau kauns, jo pārējie neslēpo ar tik antikvārām lietām. Arī slēpju smēre, ko atradām, domāta no 00C līdz -50C. Uzsmērējām. Slēpes pa līdzenumu gan tik labi neslīdēja, kā vēlētos. Toties kalnā bija viegli uzkāpt. Arī neslīdēja.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko