Kad esi pieaudzis, tev pašam jāmāk tikt galā ar uztraukumu, bailēm, neziņu un sāpēm. Būs reizes, kad neviens tev neturēs roku un nečukstēs ausī nomierinošus vārdus.

Cilvēks dzīvo, lai strādātu vai cilvēks strādā, lai dzīvotu?

Nestāsti citiem to, ko nevēlies, lai noskaustu. Klusēšana - zelts.

Jebkāda – pat vismazākā dāvana – var sagādāt prieku, ja redzi, ka dāvinātājs, gādājot dāvanu, domājis par tevi.

Ir cilvēki, kuri runā un dara, bet ir arī cilvēki, kuri runā, lai izskatītos gudri.

Katram jādara tik, cik spēka izdarīt. Nevajag savus nepadarāmos darbus uzkraut citiem.

Psiholoģiski smagi brīži var gadīties jebkurā vecumā, un ir ļoti svarīgi, lai līdzās ir kāds, kas tevi spēj mierināt un samīļot.

Tevi visu laiku pavada spriedze un vēlme attīstīties, ja pakausī jūti konkurenta elpu.

Karš spiestā kārtā izmaina miljoniem cilvēku dzīves un ikdienas paradumus abās karojošajās pusēs.

Cik ilgi mēs sevī spējam nest aizvainojumu? Aizvainojumu uz pašiem tuvākajiem.

Ir situācijas, kurās jāmāk atteikt, pat, ja tas ir labākais draugs.

Viss, kas ir bijis, ir pagātne un nav vairs aktuāls un interesants.

Lai arī kādi ir vecāki, bet tā ir daļa no mums un mūsu dzīves.

Cik daudz iekšēja spēka nepieciešams, lai cilvēks, kam smaga slimība, dzīvotu uz pozitīvas nots un jokotos pat par savu iespējamo nāvi?

Sēdēšana pie datora trenē tikai roku pirkstus. Kaut gan dažreiz - arī smadzenes.

Kad ceļam priekšā tiek likts koks, nemēģini to salauzt ar spēku. Neizdosies. Arī apejot koku, ieguvējs nebūsi. Labākais variants – mainīt iešanas virzienu.

Jo esi vecāks, jo tevi grūtāk pārsteigt.

Vairākumam tendence pabarot vēderu, nevis prātu.

Katrs darbs, ko dari pirmo reizi, ir kā izaicinājums.

Padot roku, lai salabtu, ir grūts solis, bet tam jāspēj pārkāpt pāri.