Šogad gaismas festivāls noritēja jau 9. reizi. Ja pirmajos gados sajūsminājāmies par krāsainu staru kūli, kas bija pavērsts pret celtni, tad tagad vairs nepārsteigs pat animācijas filmiņa uz ēkas sienas, jo šo gadu laikā attīstījusies gan tehnika, gan pieaugušas skatītāju prasības. Līdz ar to nebija daudz objektu, kas man lika aizrauties elpai.

 

Visiespaidīgākais objekts  - Guerilla Lightening Esplanādē, ko nosaucu par Salauzto sirdi.

 

 

Otrs objekts, kas man ļoti patika – Mans dārzs Rātslaukumā.

Drīzāk to uztvēru nevis kā dārzu, bet kā pļavu ar pienenēm un maijpuķītēm.

 

 

                

Trešais objekts – 98 gaismas gleznas Latvijai uz Rīgas Sv. Pētera baznīcas fasādes.

Cimdu raksti, austi dreļļi un tamborētas sedziņas, ko no bērnības atceros savas vecvecmātes lauku mājās, - to visu varēja ieraudzīt šajā mainīgajā objektā. 

 

 

Ceturtais objekts – Japāņu mapping kolekcija Teātra laukumā uz viesnīcas ieejas fasādes.

Tika rādītas vairākas japāņu multenes. Cita kultūra, cita gaume.

 

 

Piektais objekts, kas man likās interesants, bet to nofotografēt neizdevās, jo traucēja metāla konstrukcijas – Kristalizēts Valdemāra ielā pie Latvijas Mākslas akadēmijas. Objekts izgatavots, balstoties uz optikas likumiem par gaismas staru laušanu, spoguļiem un trijstūra prizmu.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko