Kamēr neiemācīsies ieklausīties citu cilvēku teiktajā, labas attiecības ar cilvēkiem neizveidosies.

Grāmata manā skatījumā ir vērtīga tikai tad, ja tā izglīto vai rada spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu.

Smaidīgi cilvēki izskatās laimīgi.

Skatoties tālumā, laiks vienmēr apstājas, un dzīve pieder domai, kas tai mirklī neliek mieru.

Kas ir brīnums? Vai tās ir patīkamas gaidas un neziņa par to, kas tūlīt notiks, vai arī negaidīts un neiespējams dzīves pavērsiens, kas jau noticis?

Vasaras lietainajās dienās jāizdara tie darbi, kuriem negribētos tērēt laiku saulainajās dienās.

Ja cilvēks neapzinās savu nevērīgo attieksmi pret otru, profilaktiskos nolūkos ir vērts praktiski pielietot teicienu: „Dots pret dotu”.

Spēja vienpersoniski pieņemt  būtisku lēmumu – tā ir stipruma pazīme.

Mainīties un izdarīt kaut ko radikāli pret savu gribu ir ļoti grūti. Pārkāp tam pāri!

No tiem, kas kaut ko spēj izdarīt, vienmēr tiek prasīts vairāk. Tā ir netaisnība vai pagodinājums?

Kad bērni mazi, vēlamies, lai viņi ātrāk izaug lieli. Bet, kad bērni izauguši lieli, vēlamies, lai viņi atkal būtu mazi.

Katra diena mums atnes kādu pārsteigumu. Tikai jāmāk to saskatīt.

Ne viss ir zelts, kas spīd. Ne visi ir draugi, kas sevi dēvē par draugiem.

Runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts. Kurš metāls mūsdienās vērtīgāks?

Visnogurdinošākais darbs ir bezdarbība.

Tādās reizēs, kad piespiedu kārtā jāpilda pilnīgi bezjēdzīgs darbs, paliek žēl sava iztērētā laika.

Secinājums mācību gada noslēgumā: ne vienmēr skolotāju izliktie vērtējumi atspoguļo patiesās zināšanas.

Pabūt vienatnē – tā ir iespēja piederēt sev. To vislabāk spēj novērtēt ģimenes cilvēki ar maziem bērniem.

Lai arī kaut ko ļoti, ļoti gribas, jāmāk no tā arī kādu reizi atteikties. Tā ir pašdisciplīna.

Jaunībā no katrām attiecībām ar pretējo dzimumu mēs kaut ko mācāmies. Arī tā ir sava veida izglītošanās. Dzīves gudrība.