1. lappusē – Teorija.

2. lappusē – 1. piemērs.

3. lappusē – 2. piemērs.

 

Ja ar plakni šķeļ daudzskaldni, piemēram, piramīdu (1a), šķēlumā veidojas daudzstūris, kura virsotnes atrodas uz šķeltā ķermeņa šķautnēm (1b).

1 a

1 b

Turpinājums ...

1. lappusē – Teorija.

2. lappusē – 2 uzdevumi.

 

Ja vairāki ģeometriski ķermeņi novietoti blakus vai arī cits uz cita, tie veido grupu. Galvenais uzdevums pirms rasēšanas noskaidrot, no cik ģeometriskiem ķermeņiem šī grupa sastāv un kāds ir ģeometrisko ķermeņu savstarpējais izvietojums.

Grupa jāizkārto tā, lai frontālā projekcija (pretskats jeb galvenais skats) sniegtu vispilnīgāko priekšstatu par ģeometrisko ķermeņu formu un izmēriem. 

1. attēlā parādīta ģeometrisko ķermeņu grupa ortogonālajā izometrijā un 3 skatos.

1

 

Turpinājums ...

1. lappusē - Kuba un taisnstūra paralēlskaldņa projekcijas.

2. lappusē - Regulāras trīsstūra un sešstūra prizmas projekcijas.

3. lappusē - Regulāras četrstūra piramīdas un lodes projekcijas.

4. lappusē - Riņķa līnijas projekcijas.

5. lappusē - Cilindra un konusa projekcijas.

 

Kuba projekcijas

1. attēlā parādīts, kā konstruēt kuba aksonometriskās projekcijas (uzskatāmos attēlus). Uz x ass atliek malu a. Uz y ass atliek otru malu a ortogonālajā izometrijā vai a/2 frontālajā dimetrijā. No punkta, kas iegūts uz x ass, velk taisni paralēli y asij. No punkta, kas iegūts uz y ass, velk taisni paralēli x asij. No visām četrām iegūtajām virsotnēm paralēli z asij atliek malas a. Iegūtos punktus savieno.

1

 

Turpinājums ...

1. lappusē – Teorija.

2. lappusē – 4 uzdevumi.

 

Atkarībā no tā, cik sarežģīts attēlojamais priekšmets, rasējums var saturēt vienu, divas vai trīs taisnleņķa projekcijas.

 

Priekšmeta projekcija uz vienas projekciju plaknes

1. attēlā redzama priekšmeta projekcija uz plaknes H (horizontālā projekciju plakne). Priekšmeta virsskatā parādās garuma un platuma izmēri, taču neparādās priekšmeta biezums. To var norādīt, izmantojot apzīmējumu t. 

1

Turpinājums ...