1. lappusē - Riņķa līnijas dalīšana 3, 6 un 12 vienādās daļās.

2. lappusē - Riņķa līnijas dalīšana 4 un 8 vienādās daļās.

3. lappusē - Riņķa līnijas dalīšana 7, 5 un 10 vienādās daļās.

 

Daudzi mehānismi sastāv no detaļām, kuru elementi vienmērīgi izkārtojas pa riņķa līniju. Lai izgatavotu šādas detaļas rasējumu, jāprot riņķa līniju sadalīt noteikta skaita vienādās daļās. Atkarībā no daļu skaita, riņķa līniju var sadalīt ar transportieri, trīsstūriem vai cirkuli. Šajā tēmā doti piemēri, kā riņķa līniju sadalīt vienādās daļās ar cirkuli. Katrā lappusē parādīti riņķa līnijas dalīšanas paņēmieni, kas savā starpā līdzīgi. Ja nepieciešams riņķa līniju sadalīt daļās, kas piemēros nav dotas, jālieto speciāla koeficientu tabula, pēc kuras aprēķina hordas garumu, kas dala riņķa līniju. Šī horda ir arī regulāra daudzstūra, kas veidojas riņķa līnijas iekšpusē, malas garums.

 

Zīmējot riņķa līniju jāatceras, ka tai jāparāda simetrijas asis. To attēlošanai izmanto šauru svītrpunktu līniju. Pie tam centra vieta jānorāda ar svītru krustpunktu nevis ar punktu (1). Ja riņķa līnijas diametrs mazāks par 12 mm, tad simetrijas asis attēlo ar šauru nepārtrauktu līniju (2). Simetrijas asu galiem jāpārsniedz riņķa līnijas kontūra 3…5 mm garumā (3).

1

2

3

 

 

Riņķa līnijas dalīšana 3 vienādās daļās

Turpinājums ...

Ja detaļas attēlo dabiskā lielumā, tad iegūst pareizu priekšstatu par to patiesajiem izmēriem. Šāda attēlošana bieži vien nav iespējama detaļas izmēru dēļ. Tādā gadījumā rasējumus izpilda samazinātā vai palielinātā veidā, tas ir, kādā noteiktā mērogā.

Mērogs ir rasējuma izmēru attiecība pret detaļas izmēriem dabā. Rasējumos tiek izmantoti standartos noteikti mērogi (1).

Samazināšanas mērogi 1:2   1:2,5   1:4   1:5  u.c.   Dabisks lielums 1:1   Palielināšanas mērogi 2:1   2,5:1   4:1   5:1  u.c.

1

Turpinājums ...

Rasēšanas pamatelements ir līnija. Lai sniegtu pilnīgāku priekšstatu par attēlojamā objekta formu, tiek izmantotas dažāda veida un nozīmes līnijas. Tabulā uzrādīti mācību rasējumos izmantojamie līniju veidi.

 

Līnijas veids	Līnijas platums	Līnijas pielietojums
Plata nepārtraukta līnija – pamatlīnija	S = 0,5...1,4 mm	Redzamā kontūrlīnija (1) Rāmīša un rakstlaukuma līnija
Šaura nepārtraukta līnija	S/3...S/2	Mērlīnija un iznesuma līnija (2) Griezuma un šķēluma iesvītrojuma līnija (3) Uzlikta šķēluma kontūrlīnija (4) Virsmu pārejas līnija (5) Vītne (6)

Turpinājums ...

Rasējumi satur gan tekstveida, gan arī skaitlisko informāciju. Lai šī informācija būtu skaidri saprotama, lieto tehnisko rakstu, kuram ir noteikti burtu un ciparu izmēri. Pastāv A un B tipa tehniskais raksts. Abi tipi atšķiras ar burtu augstuma un līniju platuma attiecībām. Katra tipa tehnisko rakstu var izpildīt gan kā stāvo (90⁰), gan kā slīpo (75⁰) rakstu. Biežāk tiek lietots B tipa slīpais raksts.

 

B tipa slīpais raksts

Galvenais parametrs, no kura atkarīgi visi pārējie izmēri, ir lielo burtu un ciparu augstums h. Standarts* paredz šādas B tipa raksta h vērtības: 1,8; 2,5; 3,5; 5; 7; 10; 14 un 20 mm (skat. tabulas). 

* - dokuments, kas nosaka vienotus noteikumus.

Turpinājums ...