1. lappusē – Kanāriju salu arhipelāgs. Grankanārija

2. lappusē – Tenerife

3. lappusē – Tenerife (turpinājums)

 

 

Kanāriju salu arhipelāgs

 

Kanāriju salu arhipelāgā ietilpst septiņas lielas vulkāniskas izcelsmes salas un sešas mazas. Salu arhipelāgs pieder Spānijai un atrodas Atlantijas okeānā netālu no Āfrikas, respektīvi, netālu no Marokas un Rietumsahāras piekrastes. No Spānijas kontinentālās daļas līdz Kanāriju salām mērojami apmēram 1500 kilometri, bet tuvākais attālums no Āfrikas piekrastes līdz Kanāriju salām - tikai 108 kilometri.

Āfrikas tuvums āfrikāņiem rada vilinājumu pārvākties uz dzīvošanu Eiropas Savienībā. Kā stāstīja vietējais gids, 2023. gadā Kanāriju salās ieradās ap 40 000 āfrikāņu migrantu. Kaut gan viņi tiek izmitināti speciālos reģionos, šo gadu laikā krasi pieaudzis zādzību un huligānisma skaits, jo āfrikāņi nevēlas ne strādāt, ne integrēties vietējā sabiedrībā.

Tiešais lidojums no Rīgas līdz Tenerifei (manuprāt, populārākā no salām) ilgst 6 stundas un 30 minūtes. Savukārt aptuvenais attālums - 4900 kilometri. Kanāriju salas ir vistālākais Eiropas punkts.

Kopējā Kanāriju salu platība – 7492 km². Ja salīdzina ar Latvijas izmēriem, tad Latvija ir 8½ reizes lielāka – 64589 km². Toties iedzīvotāju skaits Kanāriju salās lielāks nekā Latvijā – vairāk kā 2 miljoni. No tiem 1 miljons dzīvo Tenerifē. Vēl noteikti jāpiemin, ka gada laikā Kanāriju salas apmeklē apmēram 5 miljoni tūristu.

Gaisa temperatūras atšķirības dažādos gadalaikos ir vien 6 grādi pēc Celsija. Ne velti Kanāriju salas tiek dēvētas par mūžīgā pavasara salām. 2023./2024. gada ziemā Tenerife piedzīvoja kritisku lietus trūkumu. 2024. gada janvārī vidējā temperatūra bijusi +20⁰C. Jāatzīmē, ka uz salas upju nav. 80% ūdens ieguves atkarīga no pazemes avotiem.

Apmēram nedēļu pirms brauciena ziņās izlasīju, ka Tenerifē ilgstoša sausuma dēļ izsīkst ūdenskrātuves (rezervuāri), tāpēc tiek izsludināta ārkārtas situācija. Iedomājos, ka ūdens trūkuma dēļ būs ierobežota ūdens padeve viesnīcā vai arī trūks dzeramais ūdens pārtikas veikalos, taču, esot klātienē, neko tādu nemanīju. Kūrorta zonā, respektīvi, viesnīcās tiekot izmantots atsāļots okeāna ūdens, kas gan esot dārgs process. Gide teica, lai dzeršanai labāk to nelieto.

Ekskursiju baudīju ar ceļojuma grupu “Impro”, kas piedāvāja septiņas dienas atpūsties Tenerifē un vienu dienu aizbraukt ar prāmi uz 70 kilometrus attālo salu Grankanāriju.

Turpinājums ...

1. lappusē –	Svarīga informācija
	LISABONA. Vecpilsēta, Expo rajons, Parque Eduardo VII
2. lappusē –	LISABONA. Belem rajons
3. lappusē –	SINTRA
4. lappusē –	SINTRA (turpinājums)

 

 

Gatavošanās ceļojumam

 

Augusta beigās AirBaltic sāka “mētāties ar ķiršiem”, piedāvājot lidojumu atlaides. Cik šīs atlaides ir reālas, vai tas ir vien kā reklāmas triks, varētu diskutēt. Katrā ziņā es uzķēros, jo sāku pētīt kalendāru, vai tumšākajā un manā nemīļākajā gada mēnesī – novembrī – neiekrīt tā pavairāk brīvu dienu. Secināju, ka uz Latvijas svētkiem man sanāk četras brīvdienas (un šajās brīvdienās trāpās arī mana dzimšanas diena). Tas jau bija pietiekami, lai ieplānotu kādu tālāku ceļojumu (piedod, Latvija). Nolēmu pameklēt, vai šajās dienās iespējams bez pārsēšanās aizlidot uz ziemas mēnešu siltāko Eiropas valsti – Portugāli. Lidojumu meklētājs piedāvāja Lisabonu. Sagadījās, ka dienās, kuras izvēlējos, lido AirBaltic lidmašīnas. Nopirku divas biļetes. Summa nebija nemaz tik maza, kā reklāmā solīja “ķirši”, jo klāt nāca nodokļi un degvielas piemaksas, kā arī maksa par vienu lielo koferi. Beigās sanāca nedaudz pāri 700 eiro, bet, atgriešanās kaut uz pāris dienām vasarā, kad pie mums jau kokiem nokritušas visas lapas un uzsnidzis pirmais sniegs, ir tā vērta. Tamdēļ strādāju trīs darbos, lai pāris reižu gadā būtu iespēja izrauties no ikdienas un redzēt kaut ko vairāk par savu degungalu.

 

Līdzko sapratu, ka varētu lidot uz Lisabonu, kartē izpētīju, cik tālu no pilsētas izvietojusies lidosta un vai uz to iespējams nokļūt ar metro. Lidosta no centra atrodas septiņu kilometru attālumā, un no tās atiet viena metro līnija (par metro līnijām aprakstīšu tālāk).

 

Lai jaunā vietā, kamēr sabiedriskā transporta sistēma nav izprasta, nestresotu, nolēmu, ka viesnīcu izvēlēšos līdzās kādai metro stacijai. Tādā gadījumā nebūs tālu jāstumda arī lielais koferis, jo Portugālē ielas nobruģētas ar neliela izmēra akmentiņiem, kas apgrūtina ceļojuma kofera pārvietošanu. Pirms viesnīcas rezervēšanas (booking.com) vēl izpētīju vilcienu līnijas, lai nebūtu tālu jābrauc līdz tām stacijām, kurās pietur vilciens virzienā uz Sintra vai Cascais. Beigās apsverot visus plusus un mīnusus, rezervēju viesnīcu līdzās metro stacijai São Sebastião. Uz šo staciju no lidostas var atbraukt, nepārsēžoties citā metro līnijā.

Turpinājums ...

1. lappusē –	ITĀLIJA. Venēcijas lagūna. Burano sala. Venēcija
2. lappusē –	SLOVĒNIJA. Skočjanas alas.
	HORVĀTIJA. Motovuna. Plitvices ezeri
	UNGĀRIJA. Budapešta

 

Rudenī tūrisma firma “Impro” viena ceļojuma laikā piedāvāja izbraukt cauri četrām valstīm. Ceļojums atbilda krievu teicienam “Голопом по Европе”  (tulkojums – Galopā pa Eiropu). Turpinājumā aprakstīšu vērtīgākās apskates vietas.

 

 

ITĀLIJA

 

Venēcijas lagūna

Venēcijas lagūna ir sekls Adrijas jūras līcis Itālijas ziemeļaustrumos. No 550 km² lielās lagūnas teritorijas 8% aizņem salas, bet 80% teritorijas aizņem sēkļi un purvi. Bez Venēcijas pilsētas te ir arī citas salas, piemēram, Burano, Lido, Murano, Torčello.

 

Venēcijas lagūnu aizņem sēkļi.

Tieši uz šāda veida sēkļiem tika uzceltas pirmās būves, pamazām veidojot apdzīvotību.

Turpinājums ...

Vispārīga informācija

 

Pateicoties tumšajiem kokiem, kas blīvi “apjozuši” apkārtnes kalnus, Balkānu reģiona valsts ieguvusi nosaukumu Crna gora, kas tulkojas kā Melnais kalns. Mūsdienās Melnkalne tiek dēvēta arī labskanīgajā itāļu vārdā Montenegro.

Šajā fotogrāfijā labi redzami “melnie kalni”, bet to pakājē pie jūras iekārtojusies kūrortpilsēta.

 

Pēc 2. pasaules kara Melnkalne tika iekļauta Dienvidslāvijas republikas sastāvā, kurā bez tās vēl ietilpa Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Maķedonija, Serbija, Kosova un Slovēnija. 2006. gadā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

 

Naudas vienība - eiro. Tas gan nav tāpēc, ka kopš 2010. gada Melnkalne skaitās Eiropas Savienības kandidātvalsts. Agrāk Melnkalnes valūta bijusi Vācijas marka, bet, kad Vācija pārgāja uz eiro, arī Melnkalne pārgājusi uz eiro.

 

70% no visas valsts teritorijas aizņem kalni, meži un lauki. Kopumā valstī ir 5 nacionālie parki. Melnkalnes krastus apskalo Adrijas jūra. Ūdens jūrā silts – vasarā ap +26⁰C, bet ziemā +12⁰C. Peldēšanas sezona sākas maijā (tad peldoties maz) un turpinās līdz septembrim. Vasaras Melnkalnē ir karstas – bijuši gadi, kad temperatūra sasniegusi pat +47⁰C. Ziemā pie jūras apmēram +13⁰C, bet kalnu apvidos mēdz būt no -1⁰C līdz -7⁰C. 2007. gadā piedzīvota ārkārtas situācija, jo sniegs uzsnidzis visā valsts teritorijā. Savukārt septiņdesmito gadu beigās Melnkalnē bijusi spēcīga zemestrīce.

 

Valsts galvaspilsēta - Podgorica. Te ir arī universitāte, kurā vispieprasītākā esot svešvalodu fakultāte.

 

Turpinājums ...