Klasicisms

Ogres Mūzikas skola noorganizēja 18. gadsimta klasicisma koncertu. Mazie mūziķi izpildīja Haidna, Mocarta un Bēthovena skaņdarbus, tērpušies atbilstošās drēbēs un ar milzīgām parūkām galvā. Tas izskatījās tik amizanti un mīļi. Starpbrīdī manu uzmanību piesaistīja viens parūkas bērns, kurš izmisīgi runāja pa mobilo telefonu. Arī tas bija klasicisms. Tikai 21. gadsimta.

 

Pasaule kā ģimene?

Pirms 10 - 15 gadiem foto albumus ar savām bildēm rādījām tikai tuvākajiem draugiem vai radiem. Mūsdienās internetā pieejamas gandrīz katra cilvēka fotogrāfijas. Pie tam dažas no tām ir tādas, kuras agrākos laikos būtu bijis neērti rādīt pat vistuvākajiem. Ja cilvēku starpā valda tāda intīma atklātība, vai tas nozīmē, ka pasaule kļuvusi kā liela ģimene?

 

Soda veidi

Mūsdienās vecāki diez ko neizceļas ar radošumu soda veidos. Zinu vairākus gadījumus, kad par zemajiem vērtējumiem vai slikto uzvedību uz kādu laiku tiek uzlikts datorsods vai atņemts mobilais telefons. Mēģināju ar vīru atcerēties, kādi sodi bijuši mūsu bērnībā. Bērziņonkuļa ciemošanās (žagars) un stāvēšana kaktā. Jā. Laiki mainās un soda veidi arī mainās.


Kartupeļu vagas un lidojums kosmosā

Lai paciemotos 4 stundas Latgales laukos, ceļā turp un atpakaļ pavadījām vairāk kā 8 stundas. Varētu teikt, ka gandrīz visa diena pagāja mašīnā.

Vislielāko pārbaudījumu sagādāja ar bedrēm izdangātais lauku ceļš Viļāni - Malta. Lai nelauztu mašīnu, apmēram 15 km nācās braukt uz 20 – 30 km/h, nemitīgi piebremzējot pie vislielākajām bedrēm. Līdz ar to 26 km garo ceļa posmu izmocījām 50 minūtēs. Vīrs teica, ka jutās tā, it kā mēs būtu braukuši pāri kartupeļu vagām.

Atpakaļceļā pievienojās vēl divas grūtības pakāpes: tumsa un sniegs. Tagad nācās lavierēt ne tikai pa kartupeļu vagām, bet arī lidot, jo krītošais sniegs līdzinājās miljoniem zvaigžņu, kurām mēs traucāmies garām, sēžot kosmosa kuģī. Teikšu godīgi, ka vairākas stundas pēc kārtas skatīties uz krītošo sniegu un tumšo ceļu ir vienveidīgi un ļoti nogurdinoši.

 

Zvirbuļi

Saulainajā pēcpusdienā uz krūma tupēja un čiepstēja zvirbuļu bariņš. Tik pavasarīgi.


Pavasara dvesma

Ieilgušo meža klusumu pārtrauca divu dažādu putnu dziesmas. Vēl tikai mazliet jāpaciešas, un viss mežs dziedās.

Divi makšķernieki sēdēja uz meža karjera ledus. Vai viņi nemaz nejuta pavasara dvesmu?


Pūpoli

Pie stacijas pamanīju pirmos izspraukušos pūpoliņus. Atceros, ka skolas laikā puiši mums tos dāvināja uz 8. martu. Šodien tikai 8. februāris.


9. februāris, otrdiena

09.02.2016.

Gaismas atklātība

Vienā ziņā aukstumā un tumsā bija labāk. Neviens zem cepures nepamanīja neieveidotos matus un uz nekrāsotā ģīmja nesaskatīja krunkas. Tagad vairs negribas iziet no mājas. Pat līdz veikalam. 


Gogļotāji

7. klases skolēniem uzdevu zīmēt interesantas formas celtni. Pirmais jautājums pēc mana stāstījuma: “Vai var lietot internetu?” Neļāvu. Tomēr daži gogļotāji pamanījās slepus nočiept idejas.

Kas notiek ar jauno paaudzi? Vai padomāt ar savu galvu nemaz vairs negrib? 


Lietus

Visu dienu lija. Bedres uz ceļiem pamazām nomainīja dubļu peļķes, kas kājāmgājējiem uz apģērba atstāja pa kādam traipa zīmogam.

 

Vilšanās

Pirms dažām dienām sapriecājos par pirmajiem pūpoliem un agro pavasari. Šovakar pūpolus jau klāja slapja sniega sega.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.