Mana dienasgrāmata 2017

Atpūta

Visu nedēļas sākumu gaidīju abas brīvdienas ar cerību, ka tās tiks veltītas atpūtai. Lielāko dienas daļu pavadīju, šķirstot žurnālus “Burda” (žurnālu tik daudz, ka varētu pretendēt uz bibliotēkas statusu) un meklējot modeļu piegrieztnes, kā arī šujot. Varbūt tā bija mana īstā atpūta? Strādājot.


Papildus pienākumi

Pirms dažām dienām mani iepriecināja (pēdiņās), ka esmu novada zinātniski pētniecisko darbu konkursa komisijas sastāvā. Visa šodiena pagāja, lasot un recenzējot skolēnu darbus (arī krievu valodā). Kā man riebjas šie papildus pienākumi, par kuriem neko nemaksā un atteikties arī nevari.


Vīruss

No pārpūles un kārtīgas neizgulēšanās, mana imunitāte sākusi pieklibot. Kopā ar saaukstēšanās vīrusu klausījāmies skolēnu zinātnisko darbu prezentācijas. Vīrusa vēlme būt pārākam par mani dominēja – sūrstēja kakls un sāpēja galva. Turējos pretī, cik spēka.

 

Plāns B

Ap pulksten 17-iem piezvanīja meita un teica, ka tikko piedzīvojusi “Origo” un stacijas evakuāciju. Šādiem ekstrēmiem gadījumiem esmu izstādājusi trīs rīcības plānus: A, B un C.

Plāns A atkrita, jo meita bija iztērējusi visu naudu un tāpēc braukt ar starppilsētu autobusu uz Ogri nevarēja.

Plāns B paredz ar 15. trolejbusu (sabiedriskais transports viņai par velti) no centra braukt līdz gala pieturai Višķu ielā un gaidīt pie “Maximas”, kamēr es ar mašīnu atbraukšu pretī no Ogres. Tas mums abām ir pusceļš, jo brauciens ar trolejbusu aizņem apmēram 25-30 minūtes un arī man tik pat daudz laika paiet, kamēr ar mašīnu atbraucu no Ogres.

Plāns C ir tādā gadījumā, ja nevaru atbraukt pretī ar mašīnu. Ar 15. trolejbusu jābrauc līdz Jāņavārtu vai Šķirotavas stacijai, jo vilciens parasti kursē tikai līdz Jāņavārtiem.

Šodien tika izmantots plāns B, kaut jutos nelāgi. Braucu uz Rīgu ar sāpošu galvu un kaklu, nogurumu un piedevām vēl sliktos laikapstākļos, jo sniga.


Sniegputenis

Pavasarīgais noskaņojums galīgi noplacis. Jau divus rītus termometra stabiņš noslīdējis līdz -60C. Un šodien puteņoja kā riktīgā ziemā. Mašīnas tīrīšana aizņēma vairāk laika, nekā bērnu aizvešana uz vajadzīgo punktu.


Ko nozīmē brīvība?

Meita saaukstējusies tāpat kā es, tāpēc neaizbrauca uz skolu. Kad palūdzu, lai palīdz mājas darbos, atteicās, jo slikti jūtoties. Johaidī! Es esmu tādā pašā kondīcijā visu nedēļu, bet nečinkstu. Kā lokomotīve, tvaikus gaisā pūsdama, velku visu ģimenes vagonu. Viņai, redz, esot jau 18, bet es vēl joprojām ierobežoju viņas brīvību. Ko tādā gadījumā nozīmē jēdziens brīvība? Slinkošanu?

 

Depilācija

Lai kāju, kuras ceļgalam tika veikta operācija, varētu noteipot, vīram nācās noskūt spalvas. Tagad viena kāja spalvaina kā īstenam vīrietim, bet otra gluda – kā koptai sievietei.


24. februāris, piektdiena

24.02.2017.

Brīvais laiks

Pēc pulksten 17-iem nopriecājos, ka šīs nedēļas laikā man beidzot parādījies brīvais laiks, kuru es varētu veltīt savām vajadzībām. Taču nogurums, kas sakrājies pa visu nedēļu bija tik liels, ka savu brīvo laiku vienkārši nogulēju.


Zvans

Agrākos laikos, kad lielā mājā bija nepieciešams sasaukt kalpotājus, skandināja zvaniņu. Mūsdienās, lai pasauktu mājinieku no blakus istabas, zvana pa mobilo.

 

Taksometrs

Visa diena pagāja kā taksometra šoferim, jo divas reizes nācās braukt uz Rīgu un atpakaļ (kopā apmēram 160 km). Aizvedu dēlu uz sporta nodarbībām. Pēc tam steidzos atpakaļ, lai paspētu vīru aizvest pie fizioterapeita. Kaut arī veselības centrs atrodas 300 m attālumā no mājām, vīrs pēc kājas operācijas vēl patstāvīgi nespēj tur nokļūt. Vakarpusē atkal braucu uz Rīgu – šoreiz dēlam pakaļ.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.