Ierūsējis robots

Nav ne mazākās vēlēšanās pavadīt laiku ārpus telpām, tāpēc no mazkustības esmu kā ierūsējis robots, kas kustoties skrapst un čīkst. Vienīgais, ko neprasās ieeļļot – smadzenes. Tās ir mans mūžīgais dzinējs.

 

Cūcīgā tauta

Zvirbuļi gan ir cūcīga tauta. Dažu minūšu laikā viss balkons tika piebārstīts ar zīlītēm domātajām saulespuķu sēklām. Viņi tajā trauciņā peras, vai?


Maļēviča “Melnais kvadrāts” iPadā

2010. gadā par uzvaru ar programmēšanu saistītā projektā, vīram tika uzdāvināts pirmais Apple Inc planšetdators iPad. Nekad šim tehnoloģijas brīnumam neesmu apzinājusi patieso pielietojumu. Jau kopš pirmajām dienām to izmantoju tikai tamdēļ, lai ēdot brokastis vai vakariņas, izlasītu jaunākās ziņas. Varētu pat teikt, ka iPad visus šos gadus kalpojis kā avīze. Nu jau septiņu gadu laikā novecojis tiktāl, ka vienīgais, kas uz tā nekārās, bija portāls apollo.lv un mūsu mazpilsētas mājas lapa. Šodien beidzot galus atdeva arī apollo.lv, uz ekrāna ziņu vietā parādot vien melnu kvadrātu. Tagad man mājās ir pašai savs K. Maļēviča “Melnais kvadrāts”.


Pelēkā diena

No rīta pāri 9-ņiem bija tikpat apmācies kā tad, kad sāk jau krēslot. Tā šis pelēkums kopā ar lietavām noturējās visu dienu. Internetā uzmeklēju, ka šodien saullēkts novērojams 8:55, bet saulriets - 15:35. Tas nozīmē, ka gaišumu (precīzāk – pelēkumu) mēs izbaudījām vien 6 stundas un 38 minūtes. Atlikušo diennakts daļu - 17 stundas un 22 minūtes – pavadījām tumsā. Ne velti visu dienu vilka uz miegu. Tomēr pirms gaužos par šo pretīgi tumšo laiku, kad saulīte mūs atstājusi novārtā, paturu prātā, ka uz pasaules dzīvo pietiekami daudz cilvēku, kam nākas samierināties arī ar polārajām naktīm.


Tērpu izstāde

Ar 9-tajiem vizuālās mākslas stundas laikā gājām uz Ogres muzeju, kur skatāma Ilzes Patmalnieces (Elitas Patmalnieces māsa, kura arī ir māksliniece) tērpu izstāde. Vienmēr ir patīkami apzināties, ka esi kādas ievērojamas personības paziņa. Ilzi atminos jau kopš skolas laikiem, jo mācījāmies paralēlklasēs. Izstādes aprakstā uzzināju, ka pirmais svētku tērps, ko viņa uzmodelēja, bija kāzu kleita manai klasesbiedrenei.


Pirmā vingrinājuma druka

Tiku pie sava pirmā photoshopa vingrinājuma izdrukas – “bilžu” grāmatiņas. Sanāca ļoti labi. Lai gan nododot failus drukāšanai, biju nobažījusies par attēlu kvalitāti, jo darba gaitā uz datora nav iespējams 30x30 cm lielu attēlu aplūkot vienkopus. 

Pirmais vāks.


Skolotāja un skolēna ādā

Pa dienu izliku semestra vērtējumus skolēniem, bet vakarpusē pirmie sesijas vērtējumi tika izlikti man.


Vēstījums augstskolas pasniedzējam

Ja nemainīsimies līdzi laikam, sāksim arvien straujāk novecot, tāpēc mums katram jāapzinās īstais brīdis, kad pienācis laiks ar cieņu aiziet no skatuves.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Kas īsti ir miljonārs? Varbūt ne tas, kurš negodīgi sev izdevīgā laikā un vietā sazadzies, bet tas, kurš iemantojis miljoniem cilvēku sajūsmas un mīlestības.