Sagadīšanās

Kad beidzās mācības, iebraucu pēc dēla, kurš mācās Rīgas centrā. Pēc tam abi cauri visai Rīgai braucām pēc tēva uz Biķerniekiem. Visbeidzot visi trīs iegriezāmies Alfā paēst.

Gaidot pasūtīto ēdienu, dēls stāstīja, kā viņa draugiem gājis skolas matemātikas eksāmenā, kas šogad, salīdzinot ar citiem gadiem, bijis ļoti sarežģīts (skolā, kurā viņš mācās, katru gadu jākārto skolas eksāmeni divos mācību priekšmetos).

Es pajautāju: “Vai tā gudrā klases meitene A., kas saņēma augsto vērtējumu, apmeklē privātskolotāju?”

Dēls nosarka kā biete un pačukstēja: “Mam, viņa sēž vienu galdiņu aiz tevis.”

Tā tik bija neveikla sagadīšanās!

Miega ziedojums

Ap pulksten 5.30 no rīta vedu dēlu uz Rīgu, jo viņam paredzēts brauciens ar klasi ekskursijā uz Tallinu. Ja viņš brauktu ar pirmo vilcienu, tad lietū pie skolas nāktos gaidīt 50 minūtes. Ja viņš brauktu ar otro vilcienu, tad 10 minūtes kavētu. Tā es ziedoju savu miegu, nobraucot turp atpakaļ ap 80 km. Bet pēc tam, - uzreiz uz darbu, jo skolā stundas kavēt nedrīkst.

Vecāku satraukums

Lai arī cik būtu liels un patstāvīgs bērns, vecāki par viņu uztraucas vienmēr. It sevišķi, ja nenakšņo mājās.

Laimīgie

Laimīgie skolēni. Beidzot sagaidīts vasaras brīvlaiks.

Pie Velnactiņas

Pie ūdenstilpnes Velnactiņa - tā to sauc ogrēnieši - saziedējušas dzeltenās īrisas, bet krastmalas saulītē pulcējas kurkuļu kolonijas.

Dzeltenās īrisas.

Tie mazie punktiņi ir astainie varžu kurkuļi.

Atskats uz paveikto vai arī nepaveikto

Šodien skolas salidojumā droši vien izjutīšu iekšēju diskomfortu, kamēr citi klāstīs, ko dzīvē sasnieguši.

Drīz būs 50. Ja atskatās, ko es dzīvē esmu sasniegusi, tad no materiālā viedokļa – neko. Nav ne prestižs darbs, ne laba karjera, ne apbraukāta puspasaule, nav privātmājas un, skolā strādājot, nepelnu daudz naudas. Toties trīs vērtības esmu izdzīvojusi godam. Rūpējusies par ģimenes labsajūtu, kopā ar vīru izaudzinājusi un izglītojusi bērnus tā, ka abi iestājušies Latvijas “sapņu” skolā, kā arī vairāk kā 20 gadus esmu izjutusi brīvības garšu un darījusi to, kas man sagādājis patiesu prieku.

Ne katrs var būt pārdevējs

Staigāju pa Brīvdabas muzeja amatnieku gadatirgu un pētīju preces. Kāds vīrs man nopakaļ uzsauca: “Piedāvāju šokolādes skrubjus, bet IQ gan nepiedāvāju!” Vai tas bija melnais humors vai arī uzbrauciens?

Vasaras darbi

Diviem skolēniem manā priekšmetā ir pagarinātais mācību gads (vasaras darbi). Nedaudz smieklīgi, ka vizuālajā mākslā kāds ir nesekmīgs. Arī tas ir jāmāk.