Mana dienasgrāmata 2020

Ada

Studentu vienībai vārda diena. Viens otru apsveicām caur WhatsAppu un nolēmām tikties, kad vīruss būs uzvarēts.


Vāvere ritenī

Visu dienu kā vāvere ritenī. Tikai pusnaktī ēdot sapratu, ka tās ir manas brokastis, pusdienas un vakariņas.


Koronavīruss neatkāpjas

Koronavīruss bija jau pierimis. Nu atkal sāk palielināties saslimušo skaits. Sāku bažīties, ka septembrī skolas turpinās darboties attālinātā režīmā. Negribu atkārtot to murgu.


Cīņa ar pelējuma sēnīti

Īrētā dzīvoklī vienā ziņā izdevīgāk dzīvot, jo ne par ko nav jārūpējas. Kā teikt – nav jau mans. Izskatās, ka tieši šāds moto bijis arī mūsu īrniekiem. Apbruņojusies ar tīrīšanas līdzekļiem, berzu no plastikāta logu gumijas pelējuma sēnīti (kā noņemt pelējuma sēnīti, lasīt šeit).


Stukačs

Meitas dzīvokļa kaimiņiene šo dažu mēnešu laikā mani paspēja jau nokaitināt. Mājas vecākajai par mums stukačojusi vismaz trīs reizes. Pirmo reizi, ka mēs kaut ko pagrabā darām (toreiz savācām 20 gadu laikā īrnieku atstātos hlamus un aizvedām tos uz izgāztuvi), otro reizi – par to, ka elektriķis ļoti skaļi urbjot sienu (esot pat pie sienas pielikusi telefonu, lai mājas vecākā dzirdētu troksni), trešo reizi – par to, ka mūsu dēļ viņiem nedarbojas elektriskā plīts (kā vēlāk izrādījās, tā bija viņu pašu vaina, jo pie alumīnija vadiem bija pieslēgti kapara vadi).

Šodien apzāģēju sausos zarus un ar krūmu šķērēm apgriezu krūmus, kas aug zem mūsu virtuves loga (tos deviņdesmitajos gados bija iestādījusi mana māte). Kaimiņiene klāt kā likts. Kāpēc es griežot; vai mājas vecākā atļāva; to parasti dara firma; viņiem par to maksā… Atteicu diezgan paskarbi, ka es pati varu izdarīt firmas vietā.

Ciest nevaru cilvēkus, kas bāž savu degunu svešās lietās. Domāju, ka drīz pienāks mirklis, kad mans pacietības mērs būs pilns, un es kā skorpions pamatīgi viņai iedzelšu.


13. jūlijs, pirmdiena

15.07.2020.

Stirna

Vakarpusē ar riteni izbraucu gar Ogres briežu dārzu cerībā, ka varbūt ieraudzīšu kādu stirnu. Bija viena - tik pat ziņkārīga kā es.


Neturi vaļā muti, - muša ielidos!

Braucot ar riteni, šis teiciens piepildījās.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.