No 5 zirņiem piešķiru

 

Astoņas intervijas ar spēcīgām personībām – cilvēkiem ar invaliditāti. Par viņu iespējām, uzdrīkstēšanos, gribasspēku, darbošanos, mērķiem un cerību. Par to, kas bieži vien pietrūkst veselajiem.

Kā neredzīgais spēj iemācīties spēlēt mūzikas instrumentus?

Kā nedzirdīgais pēc mutes mīmikas var saprast, ko cilvēks saka?

Kā var uzrakstīt grāmatu, guļot gultā un pielietojot tikai kreisās rokas rādītājpirkstu?

……………

Šo izdevumu tomēr kā grāmatu neuztvēru, jo pēc uzbūves tas man atgādināja dažādos stilos veidotus interviju apkopojumus no žurnāliem.


Luga iesākas ar jaunas sievietes Esteres pašnāvības mēģinājumu, ko kaimiņiem laimīgā kārtā izdodas novērst. Tālākā lugas gaita norisinās vienas diennakts ietvaros. Šajā laikā Esterei iespēja vairākkārtīgi tikties ar abiem savas dzīves galvenajiem vīriešiem, lai noskaidrotu savstarpējās attiecības.

Pirms 10 mēnešiem viņa pameta savu turīgo, nosvērto vīru Viljamu, kas strādā par tiesnesi, lai saietos ar bezatbildīgo dzērāju Frediju, kas dievina krogus apmeklējumus, golfa spēles un nevēlas uzņemties atbildību.

Izrāde liek padomāt, cik būtiska ir divu kopā dzīvojošu cilvēku savstarpējā emocionālā, intelektuālā un interešu saskaņa. Ar ko mīlestība atšķiras no kaislīgas aizraušanās?

Manuprāt, visas likstas ar Esteri sākušās no bezdarbības. Kad nav izglītības, nav darba un nav bērnu, par kuriem rūpēties, tu paliec atkarīga no līdzās esošā vīrieša. Un lai cik tas nebūtu skumji, - ar laiku kļūsti garlaicīga gan viņam, gan pati sev.

Izrādes noslēgumā skan patiesa frāze: “Nekad nav par vēlu visu sākt no sākuma.”

No 5 zirņiem piešķiru

 

 

Atkāpe, kas attiecas uz izrādi

1. Kad noskatījos izrādi, galvā uzplaiksnīja situācijas līdzība ar Blaumaņa “Purva bridējs”, kur Kristīne, tāpat kā šajā lugā Estere, bija starp diviem nezināmajiem – bagāto un nabago.

2. Pēc izrādes palika vairāki neatbildēti jautājumi:

* Kāpēc 12 kopdzīves gadu laikā Esterei un Viljamam nebija bērni?

* Kāpēc Esteres kaimiņš – ārsts – pabijis cietumā?

 

Atkāpe, kas attiecas uz jaunās zāles piebūvi

Kāpēc ēkā uz 90 skatītājiem ir ierīkotas tikai trīs tualetes – katrā stāvā pa vienai un pie tam abiem dzimumiem kopā?


Kad meitas divdesmit pirmā dzimšanas diena ar draugiem bija jau nosvinēta, kārta pienāca pašiem tuvākajiem. Nolēmu, ka noorganizēšu nelielu ģimenes konkursiņu, kas būs veltīts jubilārei. Sagatavoju 21-u jautājumu (atbilstoši svinamajam gadu skaitam) par meitas piedzimšanu un pirmo dzīves gadu. Pēc tik ilga laika visu varēju atcerēties, pateicoties 1998. un 1999. gadā rakstītajai meitas dienasgrāmatai.

Jautājumi tika uzdoti visiem dalībniekiem pēc kārtas. Ja kāds atbildēja nepareizi, tad nākamajam nācās atbildēt uz to pašu jautājumu. 

 

Te būs mani uzdotie jautājumi iedvesmai.

  1. Kādā nedēļas dienā piedzima?
  2. Cikos piedzima? (piedāvāju četrus variantus)
  3. Cik smaga bija, kad piedzima?
  4. Cik gara bija, kad piedzima?
  5. Kāda rotaļlieta bija paņemta līdzi uz dzemdību namu? (piedāvāju četrus variantus)
  6. Cik dienas bija pagājušas, kad varēja no slimnīcas doties uz mājām?
  7. Kā nokļuva līdz mājām?
  8. Cik dienas bija veca, kad pirmo reizi tika vannota?
  9. Kādā krāsā bija ratiņi?
  10. Cik dienas bija veca, kad pirmo reizi tika izvesta ārā ratiņos?
  11. Cik ilgi pirmajā reizē tika vizināta ratiņos?
  12. Cik svēra pēc viena mēneša?
  13. Cik gara bija paaugusies pēc viena mēneša?
  14. Cik reizes dienā pirmo mēnešu laikā tika barota ar mātes pienu?
  15. Kāda bija mīļākā muzikālā mantiņa, ko uzdāvinājām viena mēneša jubilejā?
  16. Cik mēnešus vecu aizvedām uz Bobata terapiju (vingrošanu)?
  17. Kāds bija pirmais biezenītis, ko no veikalā pirktās burciņas nogaršoja 4-u mēnešu vecumā?
  18. Kādu grāmatiņu oma un opis uzdāvināja pirmajā vārda dienā?
  19. Cik mēnešos parādījās pirmais zobiņš?
  20. Cik mēnešos sāka teikt: “Ada, Ada” un “mamma”?
  21. Cik mēnešos pirmo reizi brauca ar vilcienu uz Rīgu?

„Jelgava 94”, latviešu filma

16.10.2019.

Tēma: ŠIS UN TAS Vērtējumi un atsauksmes Filmas un televīzijas raidījumi

Četrpadsmit gadi – laiks, kad tīnis sāk līst laukā no kūniņas, pamazām kļūstot par pieaugušo.

Laiks, kurā uzplaiksnī pirmā mīlestība.

Laiks, kurā rodas nesaskaņas ar pieaugušajiem.

Laiks, kurā draugi ir pirmajā vietā.

Laiks, kurā pieaugšanu apliecina ar smēķēšanu, alkohola lietošanu un bravurīgu izturēšanos.

 

Filma par brīvību un visatļautību, kāda izbaudāma tikai jaunībā.

 

Pirms iešanas uz kino, nolēmu izlasīt grāmatu. Internetā gana saslavēta, bet es nespēju tikt tālāk par pusi. Kaut kā nelasījās. Filma patika daudzreiz labāk. Tomēr neticības moments manī ielauzās. Kā neveikls un kautrīgs četrpadsmitgadīgais “zubris” varēja iefiltrēties pilngadīgu jauniešu bariņā? Tur taču sarunu tēmas pavisam citas.

 

No 5 zirņiem piešķiru

 


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.