18. Šķēlumi27.11.2016.

1. lappusē – Šķēluma būtība. Šķēlumi rotācijas virsmu urbumiem. Materiālu apzīmējumi.

2. lappusē – Uzlikts šķēlums. Iznests šķēlums.

3. lappusē – Uzdevums.

 

 

Šķēluma būtība

Praksē sastopami priekšmeti, kuru iekšējo formu grūti noteikt pēc rasējuma skatiem. Bieži vien tāpēc, ka rasējums satur daudz neredzamo līniju. Tādos gadījumos tiek izmantoti vēl citi attēli. Viens no tiem ir šķēlums.

Šķēlums ir attēls, kas iegūts, šķeļot priekšmetu ar iedomātu vienu plakni (1a) vai vairākām plaknēm. Šķēlumā parāda tikai to, kas atrodas tieši šķēlējplaknē. Visu pārējo, kas atrodas plaknes priekšpusē un aiz tās, iedomāti atmet (1b). Šķēluma figūru pagriež ap vertikālo asi pa 900, lai sakrīt ar rasējuma plakni (1c). Dotajā piemērā, lai noskaidrotu priekšmeta formu, pilnīgi pietiek ar vienu skatu un vienu šķēlumu.

 

1 a

1 b

 

1 c


1. lappusē – Aksonometrisko projekciju asu izvietojums.

2. lappusē – Priekšmeta uzskatāmā attēla konstruēšanas gaita.

3. lappusē – Riņķa līnijas konstruēšana uzskatāmajā attēlā.

 

Ja uzrasētajam priekšmetam vienlaikus redzamas trīs skaldnes, tas ir uzskatāmais attēls. Mācību rasējumos uzskatāmos attēlus rasē divos veidos: ortogonālajā izometrijā un frontālajā dimetrijā.

Ortogonālajai izometrijai un frontālajai dimetrijai ir kopīgs nosaukums – aksonometriskās projekcijas. Vārds “aksonometrija” atvasināts no grieķu vārdiem un tulkojumā nozīmē “mērīšana pa asīm”. Tas jāsaprot tādejādi, ka, konstruējot priekšmeta uzskatāmo attēlu, izmērus izliek uz X, Y un Z asīm. Šīs asis sauc par aksonometriskajām asīm.

 

 

Aksonometrisko projekciju asu izvietojums uzskatāmajā attēlā

 

Ortogonālā izometrija

 

Uz visām trijām asīm atliek patiesos izmērus.

 

Frontālā dimetrija

 

Uz X un Z asīm atliek patiesos izmērus,

bet uz Y ass – ½ no patiesā izmēra. 

 

 

 


1. lappusē – Teorija. Priekšmeta skatu konstruēšanas secība.

2. lappusē – Trešā skata konstruēšana.

3. lappusē – Priekšmeta virsmas punktu attēlošana skatos.

 

Kaut arī iepriekšējās tēmās (12.; 13.; 14.) tika aplūkota ģeometrisko ķermeņu skatu konstruēšana, šo tēmu iesāksim ar nelielu atkārtošanu.

 

* Skats ir pret novērotāju vērstās priekšmeta virsmas taisnleņķa projekcija.

Mācību rasējumos izmanto 3 pamatskatus:

1) pretskatu jeb galveno skatu;

2) virsskatu;

3) kreiso sānskatu.

 

Detaļas uzskatāmais attēls un 3 skati.


Virsmas izklājums ir plaknes figūra, kas iegūta, visas ģeometriskā ķermeņa virsmas savietojot vienā plaknē. Dotajos attēlos ar šauru svītrdivpunktu līniju atzīmēta izklājuma locījuma līnija. 

 

Kuba virsmas izklājums

Kuba virsmas izklājums sastāv no sešiem vienāda izmēra kvadrātiem. 

Kā izgatavot telpisku kubu, skatīt šeit.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Kad cilvēku māc skumjas, bieži vien zīmējumos viņš attēlo sevi alegoriskā veidā. Ne velti psihologi pēc zīmējuma spriež par esošajām problēmām.