28.12.2014.

Garās Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas iedzen laiskumā. Uz šo laiku ierūsē mūžīgais darba dzinējs. Pienācis laiks to atkal ieeļļot.


16.12.2014.

Lai cik tas nešķistu dīvaini, draudzība bieži vien balstās uz izdevīguma principiem.


03.12.2014.

Jūtos kā baterija, kas enerģiju gūst vienīgi no Saules. Apmākušās un lietainās dienas nav manas, – es pamazām iztukšojos.


01.12.2014.

Ja apstājas sirds, cilvēks pārstāj elpot. Ja salūzt mobilais telefons, cilvēks pārstāj dzīvot. 


27.11.2014.

Bērnībā un jaunībā īsti nemācēju novērtēt vēlējuma „Labu veselību!” nozīmi. Ar vecumu arvien vairāk saprotu, ka no visiem laba vēlējumiem šis ir vissvarīgākais.


24.11.2014.

Mēdz būt arī tā: iepazīsties ar cilvēku un tikai pēc kāda laika pavisam nejauši, piemēram, pāršķirojot vecas fotogrāfijas, secini, ka esi viņu saticis jau agrāk.


22.11.2014.

Vissāpīgākie mirkļi, kad bērni tevi aizmirsuši. Daba gan nē, - 20. novembrī tā dāvāja pirmo sniegu.


19.11.2014.

Jo vairāk atpūtas dienu, jo grūtāk atsākt strādāt.


18.11.2014.

LATVIJA, sveicu Tevi 96. dzimšanas dienā! Vai zini, mana omīte ir gandrīz Tava vienaudze – tikai 5 gadus jaunāka!


16.11.2014.

Kopš 12. novembra mana mājas lapa www.zirnis.lv publiski pieejama internetā. 15. novembrī ar google.lv palīdzību mēģināju noskaidrot, vai lapu iespējams sameklēt. Ja uzdod vārdu zirnis, lapa atrodama 11. lappusē, bet, ja uzdod vārdu Sanita Nikitenko – 2. lappusē. Domāju, ka pirmajai nedēļai tas ir ļoti labs rezultāts.


13.11.2014.

Tumšajos rudens un ziemas mēnešos esmu lācis, jo lielāko dienas daļu vēlos pavadīt siltumā un ziemas miegā. Nē! Drīzāk lāča un sliņķa krustojums!


09.11.2014.

Braucot ar riteni pa rudenīgo mežu, izbaudu klusumu. Tādos mirkļos esmu laimīga, jo apzinos, ka šī vieta un šis laiks pieder vienīgi man.


31.05.2014.

Pievienojos Pekauša cēlajai uzrunai: „Mēs cēlām, cēlām un beidzot uzcēlām. Urā!” (Aptuvens citāts no manas bērnības multenes par krokodilu Genu).

2014. gada vasaras sākumā bagātīgajā interneta augsnē iestādījām mazu zaļu zirnīti. Nu tik jālaista, lai tas augtu un zaļotu līdz pat debesīm. Un nemitīgi jāpatur prātā, ka zirņi garšo arī tārpiem.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Kad cilvēku māc skumjas, bieži vien zīmējumos viņš attēlo sevi alegoriskā veidā. Ne velti psihologi pēc zīmējuma spriež par esošajām problēmām.


lasītākās tēmas

pēdējā mēneša laikā