Reiz dzīvoja vecītis un vecenīte, kuriem ļoti garšoja pupas. Viņi tās vārīja, sutināja, cepa un arī citādi pagatavoja. Kādu dienu abi atkal nolēma pusdienās pagatavot pupas. Vecenīte rokās turēja katlu, bet vecītis no lielā pupu maisa iekšā katlā bēra pupas. Pauk, pauk, pauk! Krītošās pupas sitās pret metāla katla sienām. Tomēr notika misēklis - viena pupa pārkrita pār katla malu un nokrita uz grīdas. Bum, bum, bum! Tā dažas reizes atleca no grīdas un caur dēļu šķirbu iekrita pagrīdē, kur pa ziemu tika glabāti kartupeļi.

 

 


Dziļi meža biezoknī - zem izgāztu koku saknēm - slēpās sūnām apaugusi ala. Tajā mitinājās mazs, zaļš pūķītis.

 

 


Mazais traktoriņš11.07.2014.

Kādam saimniekam piederēja lielas zemes platības. Lai apstrādātu visus savus laukus, viņš pirms vairākiem gadiem iegādājās LIELU TRAKTORU ar lielām riepām un lielu kausu.


Mārtiņa burtnīca09.07.2014.

Latviešu valodas skolotāja uzdeva mājas darbu – iekārtot līniju burtnīcu un aprakstīt tajā interesantus atgadījumus, kas notikuši vienas nedēļas laikā. Atzīšos, ka man nepatīk rakstīt dienasgrāmatas. Šī nodarbe labāk piestāv meitenēm. Tikai viņām, manuprāt, ar tiem interesantajiem atgadījumiem ir tā trūcīgāk.

Nu tad es sāku ...

Visumā esmu parasts zēns. Man ir divpadsmit gadi, un es dzīvoju privātmājā. Man ir normāla ģimene: mamma, tētis, es un mazais brālis Markuss. Mūsu ģimenē katram kaut kas padodas: mammai padodas audzēt puķes, tētim - remontēt un demontēt mašīnu, bet mazajam brālim – traucēt man spēlēt datorspēles. Ak, es aizmirsu piebilst, ka esmu izcili labs datorspēļu spēlētājs. Tas arī viss par mani un manu ģimeni.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Tā ir laime - kalpot pašam sev, nevis citam.


lasītākie raksti tēmā

pēdējā mēneša laikā