Atrastie raksti (16) pēc vārda ceļojumi

ALPI VASARĀ (2018./ 8 dienas)11.08.2018.

Tēma: CEĻOJUMIGrupu ceļojumi

Ceļojuma plānošana

Palikušas patīkamas atmiņas no 2015. gada ceļojuma pa Norvēģijas fjordiem (lasīt šeit), tāpēc nolēmu kopā ar ģimeni arī šovasar dažas dienas pavadīt kalnu noskaņās. Izvēle krita uz “Impro” piedāvājumu “Pa Eiropas daudzkrāsainajiem Alpiem”, kam nebija īpaša norāde, ka jābūt pieredzei kalnu kāpšanā. Kā vēlāk izrādījās, ekskursijas grupā bija gan 4-gadīgs puika (manuprāt, šim ceļojumam tomēr par jaunu), gan 75-us gadus vecs vīrs. Slodze, staigājot pa kalniem, tomēr bija liela, ņemot vērā, ka temperatūra turējās virs +300C (vienu dienu pat +380C) un visas dienas garumā bija jānoiet 10-15 km.

2018. gadā “Impro” piedāvāja tikai vienu šādu ceļojuma maršrutu, un es priecājos, ka tas iekrita laikā, kad mums visiem bija brīvlaiks vai atvaļinājums (1. augusts – 8. augusts). Mazliet gan saskumu, ka lidojums bija paredzēts tikai turpceļā, jo reāli 7. un 8. ceļojuma diena pagāja stundām garā un nogurdinošā pārbraucienā ar autobusu, šķērsojot vairāku valstu robežas (Austrija, Čehija, Polija, Lietuva, Latvija). Tātad no 8-ņām ekskursijas dienām, Alpu kalnos pavadījām 6-as dienas. Izbaudījām populārākās Itālijas, Slovēnijas un Austrijas kalnu virsotnes.

Vienam cilvēkam ceļojuma cena šķiet daudz maz pieņemama – 645 eiro, bet reizinot to ar 4, cipars kļūst jau iespaidīgāks. Vēl ir jārēķinās, ka prātīga ēšana vienam cilvēkam izmaksā ap 15-20 eiro. Mums katru dienu pusdienas izmaksāja diezgan dārgi – 65-75 eiro. Pie tam tu nezini, kādu kaķi maisā pērc. Piemēram, Itālijas kalnos visu ēdienu nemaz neapēdām, jo tas bija sāļš un mūsu vēderiem nepieņemams: kukurūzas putra, cepta desa, marinētas eļļainas sēnes, cepts trekns siers un 2l ūdens pa 6(!) eiro.

Jārēķinās, ka arī braucieni ar pacēlājiem un trošu vagoniņiem nav no lētajiem. Piemēram, divi pacēlāji un ledus alas apskate Dahšteinas kalnos vienam cilvēkam maksā ap 40 eiro. Ekskursijas vadītāja teica, ka cenas ar katru gadu tikai pieaug.

Kalni ir mānīgi pat vasarā. Vienu brīdi šķiet, ka sutīgi un karsti, bet aizejot ēnā aiz kalnu virsotnes – kļūst vēsi, bet tad pēkšņi pār kalnu pārvelkas mākoņi un uznākt lietus. Tam visam, ceļojot pa kalniem, jābūt gatavam, jo kalnu takas ir 10 vai vairāk kilometrus garas un nokļūt sākumpunktā tik ātri kā vēlētos, nevarēs.

Ejot kalnos, vēlams nodrošināties ar:

  1. slēgtiem apaviem, kam zole ar dziļu protektoru (pat vasarā daudzi ceļotāji gāja zābakos ar nelieliem stulmīšiem, lai būtu nostiprinājums pie potītes, jo staigājot pa akmeņaino taku, jānodrošinās pret potītes izmežģīšanu);
  2. saliekamas nūjotāju/slēpotāju nūjas, kuras var ielikt koferī lidojuma laikā (ceļojuma aprakstā par nūjām nekas netika minēts, tāpēc mēs iztikām bez tām, taču citi nūjas iegādājās pilsētās uz vietas);
  3. mugursomu;
  4. jaku vai džemperi;
  5. lietus mēteli un/vai plēves apmetni;
  6. mobilo telefonu (kaut arī var būt kalni, kur sakari nav iespējami);
  7. kalna karti ar taku norādēm;
  8. ūdens pudeli (kalnu pilsētās no krāna tek tīrs ūdens, tāpēc to pildījām plastmasas pudelēs, lai kāpelējot pa kalniem, būtu ar ko remdēt slāpes);
  9. uzkožamo (mēs atklājām, ka, ejot kalnos vasaras karstumā, vislabākais ēdiens ir ābols, jo nesaspiežas mugursomā un tā sula veldzē sausumu mutē;
  10. saulesbrilles (it sevišķi saulainā dienā);
  11. cepure vai viegls apmetnis uz galvas/pleciem (dēls kalnos jau pirmajā dienā apdedzināja plecus, kaklu, degunu un ausis, tāpēc turpmāk ap galvu apsēja T-kreklu tā, ka tas nosedza arī kakla rajonu);
  12. saules aizsargkrēms (ceļojuma aprakstā netika minēts, tāpēc mums nebija, taču stipri apsauļotās ķermeņa vietas vakaros ieziedām ar līdzi paņemto “Bepanthen” krēmu);
  13. tālskati (nav obligāti).

Biju paņēmusi klasiskos Selgas cepumus, nemaz nezinādama, ka tos labprāt ēd arī kalnos dzīvojošie murkšķi. Noderēja.


Jau sen bija vēlme kārtīgāk iepazīt Igaunijas salas. Sāremā un Muhu salā kopā ar bērniem bijām pirms 11 gadiem. Viņi no šī brauciena gandrīz neko vairs neatcerējās, tāpēc nolēmu vēlreiz turp aizbraukt, klāt pieķerot arī Hijumā salu. Vormsi salu neizvēlējos, jo prāmis turp kursē tikai 3 vai 4 reizes dienā (vasarā dažas dienas prāmis vispār nekursē) un uz salas esot maz apskates objektu, toties daudz čūsku (salas zviedriskais nosaukums Osmö tulkojumā nozīmē Čūsku sala).

Ceļojuma laikā tika izmantota satiksmes un navigācijas lietotne Waze, uz kuras iespējams atrast ceļojuma mērķi ne tikai pēc adreses, bet arī pēc apskates vietas nosaukuma. Un tas, manuprāt, ir ļoti būtiski, tāpēc visas apskates vietas šajā materiālā norādīju igauņu valodā.

 

1. diena

... – Ainažu robežpunkts – Pärnu – Rohuküla (kontinentālās daļas osta) – Heltermaa (Hiiumaa salas osta) – Pühalepa – Suuremõisa – Vaemla – Sääre tirp – Orjaku – Nasva – Käina – Heltermaa (Hiiumaa salas osta)

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

  NOVĒRTĒJUMS

No Rīgas līdz Rohuküla sadam (ostai), šķērsojot Ainažu robežpunktu un izbraucot cauri Pärnu, apmēram 310 km.

Internetā iespējams jau iepriekš iegādāties prāmja e-biļeti no kontinentālās daļas ostas Rohuküla līdz Hiiumaa salas ostai Heltermaa. Attālums 22 km. Pārvietošanās ilgums 1 stunda un 15 minūtes.

Prāmju grafiks

https://www.praamid.ee/wp/timetable-for-hiiumaa-route/?lang=en

E-biļetes iegāde

https://www.praamid.ee/wp/?lang=en

Lai ostā iebraucot neapjuktu, tās izvietojumu Google maps ieteicams izpētīt jau iepriekš. 

 

 

Internetā dažas dienas iepriekš nopirku prāmja e-biļeti uz pulksten 16.00. Ceļam no Latvijas paredzēju aptuveni 6 stundas. Atbraucām krietni ātrāk – ap pulksten 13.40. Bija iespējams biļeti kasē pārmainīt uz reisu pulksten 14.30. Un labi vien sanāca, ka tik ātri aizbraucām uz salu, jo līdz ar gaismu izdevās redzēt visu, ko tajā dienā biju ieplānojusi.

Ostā viena josla iedalīta automašīnām, kas brauc uz Vormsi salu, bet trīs joslas iedalītas automašīnām, kas brauc uz Hiiumaa salu (skat. foto pa kreisi). E-biļeti var uzrādīt visās trijās kasēs. Pēc tam uz tablo tiks norādīta viena no deviņām joslām, pa kuru jābrauc līdz luksoforam, kur nāksies apstāties. Ja ir laiks, var izkāpt no mašīnas. Kreisajā pusē atrodas celtne, kurā ir kafejnīca un tualetes.

Tā kā līdz prāmim sanāca gaidīt ilgāk kā pusstundu, un mums tik ļoti gribējās ēst, devāmies uz ostas kafejnīcu. Padārga un ne visai garšīga bija piedāvātā šnicele ar kartupeļiem. Viena porcija kopā ar sulu izmaksāja apmēram 8 eiro. Kā vēlāk izrādījās, paēst varēja arī uz prāmja.

Braucienam ar prāmi piešķīru divus zirņus. Tas jau pats par sevi ir piedzīvojums, jo negadās bieži.

 

 

 


SPĀNIJA (2014./ 7 dienas)13.12.2016.

Tēma: CEĻOJUMIGrupu ceļojumi

2014. gads mums ar vīru bija 20-tās kāzu jubilejas gads, tāpēc abi nolēmām doties atpūtas ceļojumā bez bērniem. Lai pasteidzinātu pavasari, jo Latvijā vēl bija jūtams aukstums un pelēkums, mēs izvēlējāmies saulaino Spāniju. Aprīļa vidū Spānijā temperatūra turējās ap +190C grādiem. Viss ziedēja. Es kaifoju, jo varēju novilkt kurpes un ar basām kājām paskraidīt pa zālāju. Latvijā vēl vairākas nedēļas pie tāda prieka nebūtu tikusi.

 

Barselona (Barcelona)

Kartēs apskates objekti ir sanumurēti.


Pirms dažiem gadiem, braucot uz Igaunijas ziemeļiem (ceļojuma aprakstu skatīt šeit), netikām Raktuvju muzejā, tāpēc turp nolēmām aizbraukt šajās skolēnu rudens brīvdienās. Laika trūkuma dēļ braucienam nolēmām veltīt tikai 2 dienas. Ja vēlas redzēt ko vairāk kā Kohtla-Nömme, tad ar 2 dienām nepietiek, jo ceļā turp atpakaļ jānobrauc vairāk kā 900 km.

 

1. diena

... Valka – Valga – Sangaste – Väike Munamägi – Otepää – Kuremaa – Rakvere

Dienā nobraukti apmēram 415 km.

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

  NOVĒRTĒJUMS

No Valgas brauc pa Tartu ceļu, bet pēc tam krustojumā ar ceļu nr. 72, nogriežas Otepää virzienā.

 

 


Sangastes pils (Sangaste  loss) atrodas Lossiküla ciematā - 25 km attālumā no Valgas, braucot pa ceļu nr. 72 uz Otepää.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Braucām 25. oktobrī - dienā, kad Igaunijā uzsniga pirmais sniegs. Apgājām apkārt pilij, bet tā kā visas taciņas bija aizsnigušas, īsti nezinājām kurp iet. Nevēlējāmies slapināt nepiemērotos apavus. Ja būtu braukuši siltākā laikā, noteikti pastaigātu pa parku un aizietu līdz dīķim. Iekšā pilī negājām.

 


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Tā ir laime - kalpot pašam sev, nevis citam.


lasītākās tēmas

pēdējā mēneša laikā