Atrastie raksti (100) pēc vārda recenzijas

No 5 zirņiem grāmatai piešķiru

  

 

Grāmatas autors ir zviedru ārsts, kas sen dzirdētas un dažādos avotos lasītas patiesības saliek pa plauktiņiem.

“Izrādās, ka tikai 25% no dzīves ilguma nosaka ģenētika, bet pārējos 75% - dzīvesveids.”

“Mūsu tipiskāko slimību rašanos veicina viens un tas pats faktors – iekaisums… Kopumā ņemot, iekaisumi var izraisīt dažādas slimības – demenci, insultu, infekciju, vēzi, multiplo sklerozi, infarktu, diabētu, parkinsonismu.”

 

Autors grāmatā piedāvā 10 padomus, kā uzlabot dzīvesveidu, stiprinot imūnsistēmu un novēršot iekaisumu veidošanos organismā:

  1. kustības ķermeni atjauno vienmēr neatkarīgi no vecuma un fiziskā stāvokļa;
  2. stress ir tikpat bīstams kā smēķēšana, tāpēc jāatrod brīvais laiks atpūtai;
  3. lai būtu laba veselība, pieaugušajiem jāguļ 7-as stundas;
  4. D vitamīns nepieciešams nervu sistēmai, kaulu stiprumam, hormonu līdzsvaram un imūnsistēmas stiprināšanai, tāpēc vasarā tas jāuzņem ar sauli, bet no rudens līdz pavasarim – ar pārtiku un vitamīniem;
  5. jāēd veselīgi ēdieni;
  6. dienas ieteicamais šķidruma daudzums 1,5 litri;
  7. jākontrolē savs svars, jo aptaukošanās saistīta ar pastiprinātu iekaisumu rašanos;
  8. mutes veselība nodrošina vispārēju veselību, jo asiņojošās smaganās izveidojies iekaisums bojā asinsvadus, palielinot infarkta un insulta risku;
  9. jābūt optimistam, jo, ja rodas kāda problēma, optimists visu savu enerģiju iegulda, lai atrisinātu to, taču pesimists visu enerģiju iegulda, lai uztrauktos un pārdzīvotu, kā rezultātā rada sev iekaisumus;
  10. svarīgi, lai būtu sociālās attiecības un līdzcilvēku atbalsts.

Līdz dienai, kad aizgāju uz izstādes atklāšanu, par tāda mākslinieka eksistenci nebiju neko dzirdējusi. Savas dzīves laikā Voldemārs Jāņkalniņš (1914.-1990.) uzrīkoja tikai vienu personālizstādi, - būdams solīdā vecumā un tikai 3 gadus pirms nāves, t.i., 1987. gadā.

Voldemārs Jāņkalniņš Mākslas akadēmijā mācījies pie Vilhelma Purvīša, tāpēc daudzas sākotnējās viņa gleznas līdzinājušās skolotāja darbiem. Taču 50-tajos gados Voldemārā noticis kaut kāds lūzums, un visus savus iepriekšējo gadu darbus viņš izmantojis malkas vietā. No uguns liesmām ir paglābies tikai viens darbs, kas šobrīd atrodas Ogres muzeja krātuvē. Tas gleznots Ogrē un patiešām līdzinās Purvīša rokrakstam. Ogrē tapuši daudzi viņa darbi, jo, lai arī Voldemārs Jāņkalniņš dzimis Rīgā, savas vasaras viņš pavadījis tēva celtajā vasarnīcā Ogrē.

Mākslinieks gleznojis formālisma stilā, kam raksturīgs neatkarīgs redzējums un par galveno tiek izvirzīta forma.

Darbs, kas paglābts no uguns.

Pastaiga parkā. 1960. (LNMM krājums)


No 5 zirņiem grāmatai piešķiru

  

 

Neliela atkāpe

Mūsdienās nav ieteicams doties uz grāmatnīcu iepirkties, pirms par grāmatu nav izlasītas atsauksmes. Pārāk dārgs pirkums, kas var izrādīties arī ne tik veiksmīgs. Es, diemžēl, šo ieteikumu reti kad praktizēju.

Grāmatu pamanīju jau labu laiciņu atpakaļ. Tā mani piesaistīja ar anotāciju uz pēdējā vāka, jo šķita tāda vilinoša un neparedzama, taču cena atturēja. Šoreiz tā bija ielikta plauktā, kur stāv nocenotās grāmatas ar defektiem, jo cietais vāks nobružājies netīrs. Pie kases vēl nebiju pārliecināta, vai man pirkt pa 16 eiro ar tīru vāku vai pa 10 eiro ar netīru vāku. Apdomājos un sapratu, ka grāmatas saturs jau nemainīsies no tā, kāds būs tās vāks, tāpēc nopirku lētāko variantu. Atnākusi mājās, grāmatas vāku notīrīju ar ziepjūdenī samērcētu drāniņu. Kļuva kā jauna.

……………………

Romāns ir par 34 gadus vecu sievieti Bretu, kuras dzīve pēc mātes nāves sagriežas kājām gaisā. Abi vecākie brāļi tiek pie miljoniem vērtiem mantojumiem, bet Breta, tā vietā lai kļūtu par kosmētikas firmas viceprezidenti un akciju turētāju, paliek tukšā līdz mirklim, kamēr īstenos savus 14 gados sarakstītos dzīves mērķus. Kopš mērķu uzrakstīšanas pagājuši 20 gadi. Viss sen jau mainījies! Kā māte, kuras mīļā meitiņa viņa bijusi, varēja tā izrīkoties? Taču māte meitu pārāk stipri mīlēja un saprata, ka meita ir spējīga uz ko vairāk par bagātu un bezrūpīgu līdzšinējo dzīvi. Un vienīgais, kā meitu varētu sapurināt, bija šis izaicinājums.

Piekritīsiet, ka sievietei bez bērniem, kaut arī viņai jau pāri trīsdesmit, ir daudz reiz vieglāk izmainīt savu dzīves ritmu, realizējot intereses, nekā sievietei, kuras dzīve pakārtota bērniem.

Grāmata viegli lasāma, emocionāla un vietām arī paredzama, kaut sižets veidots netradicionāli. Nedaudz kaitināja pārāk daudz sakritību, kas dzīvē nemēdz notikt.

Lika aizdomāties par saviem bērnības sapņiem. Nekādi grandiozie tie padomijas bērnam, kas ielikts noteiktos valsts politikas rāmjos, jau nebija. Suns, darbs, ģimene un, lai nekad nepiedzīvotu karu.


Ivanovs kādreiz bija jautrs un enerģijas pārpilns vīrietis, kas skrēja dzīvei pa priekšu, nesdams uz saviem pleciem pārāk lielu nastu, līdz no smaguma “salauza muguru”, vienā mirklī sagraujot visus dzīves ideālus un iestiegot apātijas neizbrienamajā purvā, no kura tā arī nespēj izkārpīties laukā.

Dakteris Ivanova sievai Zārai noteicis letālu diagnozi – diloni (tuberkuloze), taču tas nav galvenais iemesls muižnieka bēdām, jo viņš savu sievu sen vairs nemīl. Drīzāk izjūt sirdsapziņas pārmetumus, jo sieva (ebrejiete) viņa dēļ mainījusi ticību un sastrīdējusies ar vecākiem.

Iespējams, ka vairāk kā simts gadus atpakaļ, kad tika uzrakstīta šī luga, ilgstošas skumjas, nomāktības un bezcerības sajūtas netika uztvertas kā nopietnas slimības simptomi, tāpēc dakteris, katru dienu apciemojot Ivanova sievu, nemaz nemēģināja ārstēt paša saimnieka depresiju.

Ja vienā mājā diendienā sadzīvo viens mirstošs un viens depresijas mākts cilvēks, māju pārņem drūmuma un nāves dvesma. Un to es izjutu visu izrādes laiku.

Ogres tautas teātra aktieri bija lieliski, bet izrāde tomēr man šķita par paredzamu un mūsdienām garlaicīgu.

No 5 zirņiem izrādei piešķiru

 

  

P.S. Arī Dailes teātra repertuārā tiek rādīts “Ivanovs”.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Nemāku dzīvot pēc principa - gan jau kaut kā.


lasītākās tēmas

pēdējā mēneša laikā