Atrastie raksti (110) pēc vārda recenzijas

No 5 zirņiem grāmatai piešķiru

 

  

 

Lai arī krievu auditorija par šo grāmatu uzrakstījusi labas atsauksmes, es vīlos. Likās tāds naivs jauniešu mīlas romāniņš, kurā dramatisma ziņā mēģināts līdzināties grāmatām “Zvaigžņu vaina” vai “Pirms atkal tiksimies”, bet īsti līdz to virsotnēm neaizvilka. Visu grāmatu caurvija nemitīgas galveno varoņu asaras (laimes un nelaimes), bet mani tās nespēja līdz sirds dziļumiem pārliecināt. Es kā lasītāja nemaz nevēlējos raudāt līdzi viņiem.

Romānā darbojas četri galvenie personāži. Kromvels – deviņpadsmit gadus vecs puisis ar ģeniālām muzikālajām dotībām. Viņam piemīt sinestēzija, tas ir, spēja redzēt skaņu krāsās un ģeometriskos objektos. Līdz pusaudža vecumam Kromvels mīlēja un arī pats sacerēja klasisko mūziku, bet kopš tēva nāves viņš noslēdzās, sāka lietot alkoholu un sevi veltīja tikai elektroniskajai mūzikai. Bonija – klusa, centīga meitene, kas nekad nav bijusi uz randiņu. Viņa mīl mūziku, sacer dziesmas un visvairāk mīl dziedāt ģitāras pavadījumā. Brīnumainā kārtā šī vienkāršā meitene spēj pārliecināt Kromvelu izmainīt puiša pašreizējo dzīvi, bet Kromvels palīdz iziet cauri viņas dzīves grūtībām. Istons – Bonijas dvīņubrālis – ārēji aktīvs, bet iekšēji depresīvs un emocionāls puisis. Pie tam - Kromvela istabiņas biedrs. Ljuiss – populārs komponists, kas ilgstoši dzīvoja atkarībā no alkohola un narkotikām, bet tagad strādā kā augstskolas pasniedzējs kompozīcijas klasē.

Lasot šo grāmatu, mani tracināja nemitīga teksta atkārtošanās. Kaut vai raksturojot, kā Kromvels izjūt mūziku. Kādas krāsas viņš redz un kādi četrstūri vai trīsstūri gar viņa acīm zib. Drīz jau vien uztvēru šos tekstus kā garlaicīgus dabas aprakstus un laidu garām.

Visumā grāmatu var sadalīt divās daļās. Pirmā daļa – salkans mīlas romāniņš, bet otrā daļa – pārblīvēta ar dramatiskiem notikumiem, kuru atrisinājumus lasītājs var arī paredzēt.


Izstādē izvietotas planšetes ar latvisko rakstu un simbolu paraugiem un skaidrojumiem, tādejādi atklājot mūsu senču pasaules skatījumu un dzīves ritmu. Apskatāmi arī vairāki tautas tērpi un etnogrāfiskie priekšmeti.

Lielākā daļa izstādes eksponātu tika izrādīti dažādās Latvijas pilsētās jau sākot ar 2015. gadu.


No 5 zirņiem grāmatai piešķiru

  

 

Grāmatas autors ir zviedru ārsts, kas sen dzirdētas un dažādos avotos lasītas patiesības saliek pa plauktiņiem.

“Izrādās, ka tikai 25% no dzīves ilguma nosaka ģenētika, bet pārējos 75% - dzīvesveids.”

“Mūsu tipiskāko slimību rašanos veicina viens un tas pats faktors – iekaisums… Kopumā ņemot, iekaisumi var izraisīt dažādas slimības – demenci, insultu, infekciju, vēzi, multiplo sklerozi, infarktu, diabētu, parkinsonismu.”

 

Autors grāmatā piedāvā 10 padomus, kā uzlabot dzīvesveidu, stiprinot imūnsistēmu un novēršot iekaisumu veidošanos organismā:

  1. kustības ķermeni atjauno vienmēr neatkarīgi no vecuma un fiziskā stāvokļa;
  2. stress ir tikpat bīstams kā smēķēšana, tāpēc jāatrod brīvais laiks atpūtai;
  3. lai būtu laba veselība, pieaugušajiem jāguļ 7-as stundas;
  4. D vitamīns nepieciešams nervu sistēmai, kaulu stiprumam, hormonu līdzsvaram un imūnsistēmas stiprināšanai, tāpēc vasarā tas jāuzņem ar sauli, bet no rudens līdz pavasarim – ar pārtiku un vitamīniem;
  5. jāēd veselīgi ēdieni;
  6. dienas ieteicamais šķidruma daudzums 1,5 litri;
  7. jākontrolē savs svars, jo aptaukošanās saistīta ar pastiprinātu iekaisumu rašanos;
  8. mutes veselība nodrošina vispārēju veselību, jo asiņojošās smaganās izveidojies iekaisums bojā asinsvadus, palielinot infarkta un insulta risku;
  9. jābūt optimistam, jo, ja rodas kāda problēma, optimists visu savu enerģiju iegulda, lai atrisinātu to, taču pesimists visu enerģiju iegulda, lai uztrauktos un pārdzīvotu, kā rezultātā rada sev iekaisumus;
  10. svarīgi, lai būtu sociālās attiecības un līdzcilvēku atbalsts.

Līdz dienai, kad aizgāju uz izstādes atklāšanu, par tāda mākslinieka eksistenci nebiju neko dzirdējusi. Savas dzīves laikā Voldemārs Jāņkalniņš (1914.-1990.) uzrīkoja tikai vienu personālizstādi, - būdams solīdā vecumā un tikai 3 gadus pirms nāves, t.i., 1987. gadā.

Voldemārs Jāņkalniņš Mākslas akadēmijā mācījies pie Vilhelma Purvīša, tāpēc daudzas sākotnējās viņa gleznas līdzinājušās skolotāja darbiem. Taču 50-tajos gados Voldemārā noticis kaut kāds lūzums, un visus savus iepriekšējo gadu darbus viņš izmantojis malkas vietā. No uguns liesmām ir paglābies tikai viens darbs, kas šobrīd atrodas Ogres muzeja krātuvē. Tas gleznots Ogrē un patiešām līdzinās Purvīša rokrakstam. Ogrē tapuši daudzi viņa darbi, jo, lai arī Voldemārs Jāņkalniņš dzimis Rīgā, savas vasaras viņš pavadījis tēva celtajā vasarnīcā Ogrē.

Mākslinieks gleznojis formālisma stilā, kam raksturīgs neatkarīgs redzējums un par galveno tiek izvirzīta forma.

Darbs, kas paglābts no uguns.

Pastaiga parkā. 1960. (LNMM krājums)


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Nemāku dzīvot pēc principa - gan jau kaut kā.


lasītākās tēmas

pēdējā mēneša laikā