Mana dienasgrāmata 2017

Aizsargdambis

Ogrē pašlaik tiek atjaunots aizsargdambis, kas tika būvēts apmēram pirms 40 gadiem. Ja pieņem, ka aizsargdambja atjaunošanas intervāls ir 40 gadi, tad nākamo reizi pieredzēšu, kad man būs jau tuvu deviņdesmit. Tāpēc nobildēju, lai varētu salīdzināt:)

 

(Ne)ekonomiskais vecums

Radio kāda balss pavēstīja, ka ekonomiski aktīvais vecums Latvijā ir no 18 līdz 55 gadiem, bet zelta periods - no 18 līdz 40 gadiem, jo šajā laikā gandrīz visi ieņēmumi tiek iztērēti savas sadzīves iekārtošanai un uzlabošanai.

No visa dzirdētā mani satrauca skaitlis 55, jo sasniegšu to pēc nieka 7-iem gadiem. Vai turpmākos 10 gadus līdz pat pensijai es būšu kļuvusi valstij nevērtīga un ekonomiski neizdevīga?

 

Mērfija likums

Mājās aizmirsu mobilo.

Pēc teātra izrādes (lugas "Zilā" vērtējumu lasīt šeit) kāda vecāka kundze pajautāja, cik pulkstenis. Teicu, ka tāpat kā viņa esmu laimīga, jo nezinu laiku. (Bieži taču negadās, ka kāds svešais pajautā, cik pulkstenis. Un tieši tādā reizē, kad tev tā nav.)

Benzīntankā ar karti samaksāju par benzīnu, bet mašīnas bākā ne nieka neietecēja. Tajā pat mirklī sevi šaustīju par aizmāršību, jo tik ļoti būtu noderējis mobilais, lai piezvanītu vīram pēc padoma. Labi, ka pārvarēt manu apjukumu palīdzēja kāds šoferis. Viņš teica, lai izdrukāju čeku un pārliecinos, vai darījums noticis. Izrādījās, ka no kartes nauda nebija novilkta. (Bieži taču negadās iekulties ķibelēs, kad līdzi ir mobilais. Kāpēc tas notika tieši tādā reizē, kad mobilais nebija?)


Brūklenes

Nolēmu aiziet uz mežu pēc brūklenēm. Kā izrādās - par vēlu. Plastmasas spainīša apakšā ripinājās vien kādas 30 odziņas. Un tās pašas izbira uz ceļa, kad spainītis izkrita no rokām.


Atvasara

Pēc aukstumiem, kuru laikā dažas daudzdzīvokļu mājas jau pieteicās apkures sezonai, uznākusi atvasara. Jau trešo dienu +190C. 


Tukšā diena

Ir tādas tukšās dienas kā, piemēram, šodiena. It kā viss kaut ko darīju, bet neko tādu atmiņā paliekošu un novērtējamu.


Vai ceļu satiksmes noteikumi neattiecas uz takšiem?

Pārbraucis pāri dzelzceļa pārbrauktuvei, taksis apstājās, lai uzņemtu pasažieri. Aiz viņa braucošajām mašīnām nācās stāvēt uz sliedēm un gaidīt. Tā kā braucu tieši aiz takša, iegaumēju firmas nosaukumu un automašīnas numuru. Galu galā mūsu pilsētā ir uz vienas rokas pirkstiem izskaitāmas takšu firmas. Atbraukusi mājās, internetā atradu telefona numuru. Pats dīvainākais, ka šī firma neatzinās, ka tā ir viņu mašīna.


29. septembris, piektdiena

01.10.2017.

Patīkamā tikšanās

Mācos tipiskā krievu iestādē, tāpēc mācību dienās jūtos, it kā apmeklētu nevis Rīgas, bet kādu Maskavas augstskolu. Tikai atšķirība tāda, ka no manas “Maskavas” līdz mājām ir 35-u minūšu brauciens.

Gluži kā ūdeni tuksnesī, šodien krievu studentu bariņā pamanīju savu bijušo klases biedru - latvieti.


Kuņģa atbilde

Kafiju lietoju ārkārtīgi reti. Varbūt pat pusgadā reizi, jo pēc tās man dedzina kuņģi. Nezinu, kāds bzdings vai prāta aptumsums šodien uznāca, bet pirmo reizi mūžā automātā(!) nopirku kafiju ar pienu. Atlikušo dienas daļu jutos kā pūķis, kam vēderā uguns, bet caur muti izpūšas liesmas. Pretīga sajūta. Ik reizi tādās dienās nosolos, ka nekad vairs, bet…


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.