Mana dienasgrāmata 2017

Teātra izrāde

Skatoties izrādes un filmas vai arī lasot grāmatas, mēs bieži vien sevi personificējam ar kādu no tēliem. Un varbūt tieši šī līdzi dzīvošana un “iejušanās cita ādā”, mūsos rada interesi un vēlmi iesākto noskatīties vai arī izlasīt līdz galam.

Kopā ar dēlu apmeklējām Nacionālā teātra izrādi “Savāds atgadījums ar suni naktī” (novērtējumu lasīt šeit). Kaut arī galvenajam izrādes varonim Kristoferam piemita autisms, dēls viņā saskatīja dažas līdzības ar sevi. Pirmkārt, Kristofers bija 15 gadus, 3 mēnešus un 2 dienas vecs, bet manam dēlam līdz šim vecumam atlikušas vien 4 dienas. Otrkārt, tieši tāpat kā Kristoferam, manam dēlam ļoti patīk skaitļi un matemātika.


Brīvdiena

Bērni skolā. Mājās miers un klusums. Gulšņāju līdz pulksten 12-tiem. Vīrs pienesa gultā brokastis. Aiz loga spīdēja saulīte. Ko labāku savā brīvdienā vēl var vēlēties?

 

Divcīņa

Aizvedu riteni uz pārziemošanas vietu, tas ir, attālo tēva garāžu. Braucot piekusa kājas, jo minos cik spēka, visu ceļu cīnoties ar stipro pretvēju.


3. oktobris, otrdiena

05.10.2017.

Novuss

Dēlam atveda ilgi gaidīto novusa galdu. Sākumā nopriecājos, ka atliks mazāk laika datorspēlēm, bet tad, kad dēls uz novusa galda uzbēra borskābes sauju, sapratu, ka dators nebija tas lielākais ļaunums. Tagad mēs visi diendienā būsim spiesti elpot toksiskās vielas putekļus.


Kijas un kociņi

Pirms dēla vešanas uz bungu nodarbībām teicu: “Laikam zinu, kāpēc tev patīk spēlēt novusu. Kijas atgādina bungu kociņus. Tikai ļoti garus.”

 

Lietus

Lietus burtiski gāza, kad mēs ar vīru pastaigājāmies pa pilsētu, baudīdami īstenu rudens vakaru.


Muzejā

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā fotografēju apgleznotos porcelāna šķīvjus, kas tapuši laikā no 1923. līdz 1930. gadam darbnīcā “Baltars”. Tas nepieciešams augstskolas referātam. Laikam pārāk ilgi zālē uzturējos viena pati, tamdēļ ienāca muzeja darbiniece. It kā jau fotografēt drīkstēju, bet tik un tā tajā mirklī sajutos kā blēņās pieķerts bērns, kas paslepus kaut ko perina. 


Stunda kanalizācijā

Starpbrīdī atvēru logus, lai pavēdinātu klasi un sajutu nelāgu smaku. Bija atbraukusi asenizācijas mašīna un turpat zem skolas logiem sāka sūknēt kanalizācijas saturu. Turpmāko stundu kopā ar skolēniem jutāmies, it tā mācības noritētu kanalizācijas šahtā. Vai tiešām sūdus nevarēja izsūknēt pēcpusdienā, kad stundas beigušās?

 

Skolotāju koncerts

Katru gadu skolotāju dienā bērni uzrīko koncertu. Šoreiz apmainījāmies lomām. Divas nedēļas koncertam gatavojās skolotāji. Spēlējām teātri, ritmizējām, dejojām un dziedājām. Kad skolotāju koncerts beidzās, skolēni piecēlās kājās un pār zāli pāršalca ovāciju vilnis. No spēcīgā emocionālā pacēluma acīs sariesās asaras.


Draugi?

Palika žēl meitas. Izrādās, ka draugi, kuri tika dievināti un kuru dēļ sabojājās attiecības ar vecākiem, pēdējo divu gadu laikā viņu aiz muguras ir aprunājuši.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.