Mana dienasgrāmata 2017

Nejaušība dubultā

Pilnīgi nejauši Rīgas teātrī satiku divus bijušos klases biedrus ar ģimenēm. Kāda sakritība! Dzīvojot vienā mazpilsētā, pēdējo reizi viņus redzēju pirms vairākiem gadiem.


Rudens ir sācies

Pulksten sešos no rīta pēc stiprām nakts lietavām un vēja, sētniece līdzās kādreizējai Ogres kafejnīcai “Pie zelta liepas”, slaucīja uz bruģa nokritušās zeltainās liepu lapas. To bija tik daudz, ka neradās pat šaubas. Rudens ir sācies.

 

Supermens labākajos gados

Iekšpagalmā šaurā ceļa dēļ radās pārpratums ar pretī braucošo mašīnas šoferi, kurš uzskatīja, ka man viņa autobusam (es gan aizrādīju, ka tas nav sabiedriskais autobuss, bet 8-vietīgs kravas pārvadāšanas busiņš), bija jādod ceļš. Katrā ziņā šofera uzvedība atbilda zīmējumam uz viņa T-krekla. To arī pateicu. Ja vīrietis vecumā ap 40 gadiem atļaujas uzvilkt T-kreklu ar Supermena logo un sevi uzskata par pārāku, tad viņš ir iestrēdzis bērnībā un atgādina 8-gadīgu iespītējušos puišeli. 

 

Kartupeļu vārdi

Tirgū pamanīju, ka kartupelim, kas būtībā ir vīriešu dzimtē, iedoti sieviešu vārdi – “Laura”, “Vineta”, “MaraBella”, “Lauma”, “Magdalēna”, “Sigunda”, “Mandaga”, “Imanta”. No tā var secināt, ka selekcionāri bijuši vīrieši, kas kartupeli nodēvējuši, acīmredzot, savas mīļākās vārdā vai arī vairāku mīļāko vārdos :)


Vecā studente

Kad 24-u gadu vecumā studēju, manā grupā mācījās vīrietis, kuram bija 46 gadi. Toreiz starp jauniešiem viņš šķita tāds vecs un dīvains. Ir pagājuši 23 gadi, un tieši tādā pašā situācijā šobrīd atrodos es, jo mācos starp jauniešiem. Droši vien tagad viņiem liekos veca un dīvaina.

 

Kauli

Meitai šodien nenotika lekcijas, tāpēc viņas grupa brauca uz anatomikumu mācīties kaulu latīniskos nosaukumus. Biju iedomājusies, ka te tāpat kā bibliotekā uz pieprasījumu tiks izsniegtas grāmatas, bet izrādās, ka anatomikumā katram tika izsniegta paplāte ar cilvēka kauliem. Pēti un mācies.


Stunda muzejā

Mācību gada pirmo vizuālās mākslas stundu novadīju pilsētas muzejā, kur skolēniem 20-25 minūšu laikā bija jāuzskicē kāds no izstādē redzamajiem pagājušā gadsimta telefoniem. Daži zīmēja stāvot, daži – sēžot uz grīdas. Bija tik jauka atmosfēra, ka nākot jau ar ceturto klasi, zīmēt telefonu pieteicās arī muzeja darbiniece. 


Jautājums

Kā pamodos pulksten piecos, tā visu dienu piestrādāju par ģimenes šoferi. Vakarā, vedot dēlu uz kārtējo nodarbību, mani pārsteidza viņa jautājums: “Vai tev pašai sev atliek laiks?” Kaut ko tādu no dēla dzirdēju pirmo reizi. Vai tiešām sasniegta stadija, kad sāk aizdomāties arī par citiem?


Krievu valoda

Augstskolā mācos bilingvālajā plūsmā, tāpēc daudzas lekcijas notiek krievu valodā. Esmu lepna par sevi, jo perfekti visu saprotu, kā arī paralēli spēju veikt pierakstus latviešu valodā. Šīs prasmes vismaz daļēji kompensē manas sliktās angļu valodas zināšanas.


9. septembris, sestdiena

10.09.2017.

Pirmais kucēns jāslīcina

Lai arī teiciens skan diezgan nežēlīgi, jūtos kā kucēns, kas iemests ūdenī kārpās, cenzdamies nenoslīkt. Pirmais kurss. Pirmais kucēns. Uz kuru pusi peldēt, lai sasniegtu krastu, būs jāizlemj pašai.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.