Pēc divām brīvajām dienām pārslēgties uz mācību vai darba nedēļu ir sevišķi grūti. Lai mazinātu pirmdienas rīta miegainību un slikto omu, meitas draudzene (klasesbiedrene) viņai sagādāja patīkamu pārsteigumu – uzdāvināja nelielu papīra lapiņu ar citātu no grāmatas “Vinnijs Pūks” un piekodināja, lai ieliek to aploksnē, jo turpmāk katru pirmdienu tiks dāvināti līdzīgi pārsteigumi.


2016. gada Ziemassvētkus svinējām minimālisma gaisotnē, jo mūsu mākslīgo eglīti rotāja viens vienīgs dekors. Ieteicu pamainīt arī ierasto apdāvināšanas procesu. Nekādu dzejoļu, dziesmu un deju, bet gan nedaudz modernāka uzstāšanās – prezentācija. Proti, pirms dāvanu pasniegšanas katram bija jāpastāsta, kāpēc viņš izvēlējies dāvināt tieši šo dāvanu. Tādā veidā klātesošie viens par otru varēja uzzināt arī kaut ko jaunu, un dāvanas saņēmējam prieks, ja dāvinātājs bija uzķēris viņa vēlmi vai gaumi.


Lai Ziemassvētkos pārsteigtu kolēģus, bērnu skolotājas un draugus, izcepu piparkūkas, smilšu mīklas cepumus un sīrupā apgrauzdēju mandeles. No sākuma gardumus sapakoju papīra turziņās, bet diemžēl uz tām drīz vien sāka parādīties neglīti tauku pleķi. Ko darīt? Ienāca prātā rakstāmlietu veikalā nopirkt dāvanu maisiņus, kas paredzēti saldumu iepakošanai. Nogriezu lieko maisiņa augšējo daļu, ieliku iekšā dažus gardumus un tad nolocīju maisiņa galu, nostiprinot to ar vienu skavu. Lai zinātu, kam paredzēta dāvana un kas ir dāvinātājs, izgatavoju nelielu kartīti, kuru izrotāju ar sniegpārsliņām, kas izspiestas ar dekoratīvo caurumotāju. Kartīti pie dāvanu paciņas piestiprināju ar aukliņu.

Mazajā Ziemassvētku paciņā tika ielikti vien 7 cepumi un 7 rieksti. Tieši tik daudz, lai pietiktu vienai tējas vai kafijas pauzei.


Grāmata vienā eksemplārā18.10.2016.

Meitai uz 18 gadu jubileju uzdāvināju vienu vienīgu dāvanu - apmēram 150 lappuses biezu bērnības atmiņu grāmatu, kas sastāv no 4 nodaļām:

* Tā es augu no dzimšanas līdz 2 gadiem (no 1998. līdz 2000. gadam rakstīta dienasgrāmata ar fotogrāfijām);

* Jociņi un asprātības no 2 līdz 5 gadiem (katram jociņam klāt atbilstošs zīmējums);

* Iecienītākās bērnības pasakas (trīs ar ilustrācijām papildinātas pasakas, kuras izdomāju es ar vīru);

* Bērnības paradumi, rituāli, rotaļas (papildināts ar zīmējumiem un fotogrāfijām).

Uz atmiņu grāmatas 1. vāka uzrakstīju meitas pēdējo mēnešu iecienītāko citātu: “Man ir vienalga.” Starpcitu, tieši par tekstu uz grāmatas vāka, viņa bija īpaši sajūsmināta.

Grāmatas titullapā ierakstīju šādu tekstu: “Psihologi uzskata, ka pirmie 5 gadi ir paši svarīgākie cilvēka dzīvē. Tajā laikā tiek ielikts pamats raksturam, kas galīgi noformējas apmēram 18 gadu vecumā. Diemžēl pirmie dzīves gadi ir arī tas vecums, ko bērns vismazāk atceras, tāpēc dodam Tev iespēju ar sava veida “laika mašīnu” pārcelties bērnībā. Mamma un Tētis.”

Meita jau agrāk ir atzinusi, ka labākā dāvana ir nevis materiālā vērtība, bet iegūtās emocijas. Man izdevās viņu pārsteigt, jo jubilejas vakars, kad tika pārlapota bērnības atmiņu grāmata, bija patīkamu emociju pārsātināts.

Grāmatas 1. vāks.

Nodaļa "Tā es augu no dzimšanas līdz 2 gadiem".

 

Nodaļa "Bērnības paradumi, rituāli, rotaļas".

 


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Kad cilvēku māc skumjas, bieži vien zīmējumos viņš attēlo sevi alegoriskā veidā. Ne velti psihologi pēc zīmējuma spriež par esošajām problēmām.


lasītākie raksti tēmā

pēdējā mēneša laikā