Pusaudžu vecumā priekšroka tiek dota draugiem. Tā kā pusaudžu dzīves pieredze nav liela, viņi vēl neizprot, ka ne visi viņu paziņas, kuri tiek dēvēti par draugiem, ir īsti draugi. Un tad dzīve izspēlē kādu negaidītu, neierastu situāciju, kurā viss nostājas pa plauktiņiem. Bieži vien tas pusaudža dzīvē ir tāds kā pakāpiens attīstībā uz augšu, jo viņš sāk labāk novērtēt cilvēkus. Viņš sāk saprast, kādam tad jābūt īstam draugam.

Tā kā jautājums par īstiem draugiem pēdējos mēnešus izskanēja arī manas meitas sarunās, nolēmu septiņpadsmit gadu jubilejā viņai uzdāvināt savdabīgu dāvanu – īpašību uzskaitījumu, kādas piemīt īstiem draugiem. Lai katra īpašība tiktu kārtīgi izlasīta un apdomāta, dāvanu pasniedzu kā uzdevumu. Jubilāram jāsalīmē ziediņš, uz kura ziedlapiņām uzrakstītas īpašības.

Īsti draugi     

tev neliek mainīties, jo pieņem tādu, kāda esi

ar tevi var runāt par jebkādām tēmām

glabā daudz kopīgu atmiņu

atbalsta tevi grūtā brīdī

par tevi zina daudz vairāk nekā citi

var kopā paklusēt un neko nedarīt

tevi dzird un saprot

bez skaudības priecājas par taviem panākumiem

tevi dara laimīgu

maigi norāda uz tavām kļūdām

ir uz mūžu

tevi mudina attīstīties

nekad nemelo

Tika nolemts ekskursijas laikā apsveikt darba kolēģi apaļajā jubilejā. Tā kā ziedi šo braucienu neizturētu, nopirku šokolādes konfekšu kasti zeltītā krāsā ar uzzīmētu tumši sarkanu rozi (1.). Manuprāt, dāvana nedrīkst būt bezpersoniska, tāpēc to papildināju. Kastes augšpusē ar divpusējo līplenti pielīmēju no zeltīta papīra izgrieztu kronīti ar jubilāres vārdu. No zaļa papīra izgriezu rozes lapu un uzrakstīju tai virsū, kas ir dāvinātājs. Pie izgrieztās rozes lapas ar dažiem dūrieniem piešuvu sarkanu atlasa lentīti. Pēc tam rozes lapu ar divpusējo līplenti pielīmēju pie konfekšu kastes (2.).

1. 

2.

Mūsu pilsētas sākumskola, atvadoties no 6. klases skolēniem, katru gadu maijā rīko pasākumu “Paliec sveika, sākumskola!” Līdzīgi kā izlaidumā, arī te tiek sumināti skolotāji un skolas darbinieki. Klases vecāku sapulcē ieteicu, ka līdz ar ziediem skolotājiem varētu pasniegt paliekošu dāvaniņu. Protams, ka man kā idejas autorei šīs dāvaniņas bija jāsagatavo.

1. variants. Sirsniņa, kas piesprausta pie sirds ir dāvāta no visas sirds.

Meitas skolotājiem tika dāvinātas sirsniņu piespraudes. Ideju aizņēmos no savas grāmatas “Piespraudes”. Sirsniņas uzšuvu no mākslīgās ādas un pildīju ar sinteponu. Pie katras sirsniņas lina auklā piesēju zīmīti ar skolotājas vārdu un laba vēlējumiem. Tā kā skolotājām šūto sirsniņu fotogrāfijas nav saglabājušās, kā paraugu piedāvāju sirsniņas piespraudi no savas grāmatas. Protams, ka pie skolotāju dāvanām netika piešūta poga.

2. variants. Bērni no skolas aizlido prom kā mazi putnēni no ligzdas.

Dēla skolotājiem izgatavoju aukliņā pakaramus papīra putniņus (skat. piegrieztnes). Uz to astītēm parakstījās visi klases skolēni. 

Vairāku gadu garumā Lieldienu priekšvakarā, kamēr bērni gulēja, nodarbojos ar olu krāsošanu. Kad meita sasniedza 12 gadu vecumu, šo amatu ierādīju viņai. Kopš tā laika par Lieldienu rīta pārsteigumu gādā meita.

Lieldienu olu krāsošanas gaita:

1. Sagatavo dažādus olu krāsošanas materiālus (sīpolu mizas; kafijas pupiņas; pūpoliņus; pavasara ziediņus, piemēram, sniegpulkstenīti vai krokusiņu; zaļas lapiņas; rīsus; makaronus; melnās tējas skaidiņas; zirņus; žāvētas melleņu ogas, kaltētus kumelīšu ziedus u.c.).

2. Olu saslapina. Mitro olu novieto uz marles kvadrātiņa un apkārt tai apliek dažādus krāsošanas materiālus (skat. 1. punktu). Tad olu ietin marlē un vairākkārtīgi apsaitē ar baltu kokvilnas diegu.

3. Visas šādi sagatavotas olas ieliek katlā, kuru nav žēl nokrāsot. Pārlej ar ūdeni. Ūdenī ieber vai nu melno tēju, vai arī sīpolu mizas un vāra.

4. Kad olas uzvārījušās, tās ieliek aukstā ūdenī. Pēc tam noņem nost aptīto marli.