Darbarīku kaste16.02.2015.

Dēls divu gadu vecumā fanoja par tēva darbarīkiem, tāpēc nācās viņam piešķirt pašam savu darbarīku kasti. Tajā ielikām tikai tos rīkus, ar kuriem puika nevarēja sagriezties vai sadurties, proti: āmuru, vīli, uzgriežņu atslēgu, knaibles, dažādus skrūvgriežņus.

Katru dienu dēls pielaboja savu ratu riteņus. Šim nolūkam mums nācās ratus apgāzt otrādi – ar riteņiem uz augšu. Kad rati bija salaboti, viņš ķērās klāt lielajai rotaļu mašīnai.


2011. gada 22. oktobris – pirmā rudens brīvlaika diena. Apmācies, koki puskaili, gaiss rudenīgs, temperatūra tikai dažus grādus virs nulles. Vārdu sakot - ārā laiks draņķīgs, taču bērni kaut kā ar viltu bija jāizvilina pastaigāties pa svaigu gaisu. Tikai kā? Tad man prātā iešāvās laba doma. Ieteicu doties uz mežu sēņot. Pašai klusībā šī doma likās absurda, jo sēnes sen vairs tādā aukstumā neauga. Arī bērni, piedodiet, nebija vakarējie. Uz mežu sēņot atteicās iet. Tad es piedāvāju nosacījumu, tas ir, par katru atrasto sēni piešķirt punktus:

gailene – 1 punkts;

sviesta beka – 2 punkti;        

bērzu beka – 3 punkti;

baravika – 4 punkti;

apšu beka - 5 punkti.

Tiklīdz tiek savākti 10 punkti, tā 30 minūtes var spēlēt datorspēli. Tā jau bija cita runāšana. Ja no sākuma bērni uz mežu nevēlējās iet, tad vēlāk viņus bija grūti no meža dabūt laukā, jo abi aizgūtnēm meklēja sēnes, lai tikai iegūtu 10 punktus. Dēls nepieciešamos punktus savāca ar gailenēm, bet meita, kā par brīnumu, atrada pat vienu bērzu beku. Vakarā abus sagaidīja garšīga mērce un interesanta datorspēle.

Pēc tam bieži vien, ejot sēņot, bērni lūdzās, lai par atrastajām sēnēm piešķiru punktus un par iegūtajiem punktiem iedodu viņiem kādu labumu.


Zīmējums „Mājiņa” Microsoft Paint programmā tapa apmēram 2001./2002. gadā. Toreiz abas ar meitu sacerējām tādu kā stāstu. Viņa man ieteica, ko vēlas redzēt zīmējumā, bet es zīmēju. Izrādījās, ka tā bija interesanta rotaļa mums abām divām un galvenais, ka šo rotaļu spēlējām vairākus vakarus.


Pagalma šūpoles02.02.2015.

2002. gada vasarā ar četrgadīgo meitu katru dienu gājām pastaigāties. Maršruts ik dienu bija gandrīz nemainīgs – apsekojām vairākus daudzdzīvokļu pagalmus, lai pašūpotos tajos esošajās vecajās padomju laiku šūpolēs. Meita katrai šūpolei bija devusi nosaukumu, tāpēc es viegli orientējos, uz kuru pagalmu viņa vēlas doties.


Trīsulīte vienmēr šūpojoties trīsuļoja.

 

Čīkstulīte šūpojoties skaļi čīkstēja.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Kad cilvēku māc skumjas, bieži vien zīmējumos viņš attēlo sevi alegoriskā veidā. Ne velti psihologi pēc zīmējuma spriež par esošajām problēmām.


lasītākie raksti tēmā

pēdējā mēneša laikā