Skopais maksā divreiz

Lai daudzdzīvokļu māja ietaupītu, kāpņu telpa netika kurināta. Pirms divām dienām, sākoties aukstumiem, mājas vecākā beidzot nolēma pieslēgt siltumu. Iespējams, ka apakšstāva caurule pie ieejas durvīm bija paspējusi jau aizsalt. No spiediena tā ieplīsa, un sāka tecēt ūdens. Tā kā naktī turējās ap -200C, un kāpņu telpā bija auksti, peļķe aizsala. Protams, par šo ķibeli nezināju. No rīta, pustumsā kāpjot pa kāpnēm lejā, uz pēdējā pakāpiena paslīdēju un nokritu…

Lai traumas negūtu citi kaimiņi, nokaisīju pakāpienu un aizsalušo peļķi ar sāli. Paņēmu skrūvgriezni (kalts mājās nebija), āmuru un nokalu nost daļu peļķes, izveidojot nelielu, neslidenu taciņu. Rokas kaļot sala un āmurs biežāk trāpīja nevis pa skrūvgriežņa galu, bet manas kreisās rokas rādītājpirksta un īkšķa kauliņiem. Tagad tie ir sāpīgi, zilgansarkani un nosaitēti ar spirta kompresi. Vai tādas ir normālas sievietes rokas?

 

Urā! Ziema klāt!

Visu dienu sniga. Latviju pārklājusi balta dūnu sega. Kad satumsa, kopā ar bērniem aizgāju uz kalnu. Žēl, ka daba prieku sniedza ar nelielu novēlošanos, jo šodien pēdējā brīvlaika diena.

Apsnigušais ozols, kas redzams pa virtuves logu.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko