1. lappusē - Griezuma būtība. Apzīmējumi. Griezuma un šķēluma atšķirība.

2. lappusē - Vienkāršie griezumi (vertikāls, horizontāls, slīps, daļējs, vietējs).

3. lappusē - Saliktie griezumi (pakāpienveida, lauzts).

4. lappusē - Divu griezumu apvienošana.

5. lappusē - 6 uzdevumi.

 

 

Griezuma būtība

Praksē sastopami priekšmeti, kuru iekšējo formu grūti noteikt pēc rasējuma skatiem (1a un 1b). Bieži vien tāpēc, ka rasējums satur daudz neredzamo līniju. Tādos gadījumos tiek izmantoti vēl citi attēli. Viens no tiem ir šķēlums, kas parāda detaļas formu tikai konkrētajā vietā. Taču ir gadījumi, kad ar šķēlumu nepietiek, lai noteiktu detaļas iekšējo formu. Tādā gadījumā izmanto griezumu.

1a

1b

 

Griezums ir attēls, kas iegūts, šķeļot priekšmetu ar iedomātu vienu plakni (1c) vai vairākām plaknēm. Griezumā parāda gan to, kas atrodas šķēlējplaknē, gan to, kas atrodas aiz šīs plaknes (1d; pretskats ar griezumu). Griezumā izstrādājuma iekšējās kontūras kļūst redzamas un tās novelk ar pamatlīniju.

1c

1d

 

 

Griezuma apzīmējumi

Rasējumā griezuma figūru, tāpat kā šķēluma figūru, izceļ ar svītrojumu, kas atkarīgs no priekšmeta materiāla. Dažu materiālu grafiskie apzīmējumi doti 2. attēlā.

2

 

Mācību rasējumos visbiežāk jāsastopas ar metāla grafisko apzīmējumu. Metāla šķēluma svītrojumu izpilda ar tievām paralēlām līnijām 450 leņķī pret rasējuma rāmīša malu (3a) vai 450 leņķī pret simetrijas asi (3b). Atstarpes starp līnijām izvēlas 1…10 mm, bet tām jābūt vienādām visos vienas detaļas šķēlumos. Svītrojuma līnijas rasējumā var novilkt ar slīpumu gan uz kreiso, gan uz labo pusi, taču vienai un tai pašai detaļai visos griezumos tās obligāti jānovelk vienā virzienā.

3a

3b

 

Ja šķēlējplakne sakrīt ar detaļas simetrijas plakni, griezumu attēlo attiecīgā skata vietā. Pie tam šķēlējplaknes stāvotni rasējumā neatzīmē (1d un 4).

4

 

Ja šķēlējplakne nesakrīt ar priekšmeta simetrijas plakni, tās stāvotni, tāpat kā šķēluma gadījumā, atzīmē ar pārtrauktu līniju un bultiņām, kas norāda skata virzienu. Griezumam izmanto burtu apzīmējumus, piemēram, A – A; B – B (5). Šķēlumlīnijas un bultiņas izmēri redzami 6. attēlā.

5

 

6

 

Ja diviem griezumiem ir kopīga šķēlējplakne, tad tās stāvotni norāda ar vienu kopīgu šķēlumlīniju, bet skata virzienu norādošās bultiņas novieto vienā līmenī un apzīmē ar dažādiem burtiem (7).

7

 

Griezuma un šķēluma atšķirība

Konstruējot šķēlumu, parāda tikai to figūru, kas atrodas tieši šķēlējplaknē. Konstruējot griezumu, šķēluma figūrai jāpievieno arī to detaļas elementu attēli, kas atrodas aiz šķēlējplaknes. Griezuma un šķēluma atšķirības redzamas 8. un 9. attēlā.

8

 

9

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Uzskates materiāliem un uzdevumiem izmantoti pārveidoti grāmatu attēli.

 

Aleksandrs Botviņņikovs,

Staņislavs Dembinskis,

Igors Višņepoļskis

“Rasēšana 2. daļa” (1989)

 

Sergejs Bogoļubovs “Rasēšana” (1990)

 

 

 

Jevgenijs Vasiļenko, Jeļena Žukova,

Jūlija Kathanova, Aja Tereščenko

“Didaktiskais materiāls rasēšanā” 2. daļa (1990)