Uzdevums: Ar rūtiņu palīdzību uzzīmēt divreiz lielāku cilvēka portretu nekā paraugā. Ieklāt ēnu laukumus.

 

 Skolēna darbs:

Mākslinieka Edgara Miķelsona zīmējums.

 Vecums: 8. klase

 Darba ilgums: 2 mācību stundas

 Nepieciešamie materiāli: A4 formāta papīra lapa, grafīta zīmulis, dzēšgumija, lineāls (vēlams 30 cm garš), portreta paraugs.

 

 Metodiskie ieteikumi:

Sen zināma patiesība – lai iemācītos zīmēt, jātrenē ne tikai roka, bet arī redze un pacietība. Tāpēc 8. klases skolēniem piedāvāju zīmēt portreta kopiju, kas ir divas reizes lielāka par paraugu. Nemaz nebija tik viegli internetā atrast piemērotu attēlu, kuru varētu uzzīmēt 14 - 15 gadus vecs jaunietis.

Pirmajā mirklī, kad skolēni saņēma portreta paraugu, viņi satraucās, ka nemācēs tādu uzzīmēt, bet līdzko sāka pētīt un zīmēt, saprata, ka tas nemaz nav grūti. Daudzreiz grūtāk būtu, ja nāktos ar ēnojumu zīmēt dzīva cilvēka (modeļa) portretu.

Šo uzdevumu dodu jau vairākus gadus, tāpēc esmu novērojusi, ka labus vērtējumus var iegūt pat tie skolēni, kuriem vizuālā māksla nemaz tik labi nepadodas. Šajā uzdevumā visu izšķir pacietība un precizitāte.

Labs zīmētājs portreta kopiju var uzzīmēt apmēram 45 minūtēs.

1. Uz mācību stundu skolotājs sagatavo portreta paraugus. Dotais portrets (skatīt šeit) tika sameklēts internetā un izdrukāts (nevis kopēts) uz krāsu printera labā kvalitātē tik daudz eksemplāros, cik klasē ir skolēnu. Tad katrs portrets tika sarūtots 1 X 1 cm lielos laukumos un ievietots plēves kabatiņā.

2. Skolēni uz savas lapas veido rūtojumu 2 X 2 cm. Līnijas jāvelk ļoti viegli un precīzi. Laukumus pa vertikāli un horizontāli sanumurē tāpat kā portreta paraugā. Tas atvieglos kopēšanas procesu.

3. Noteikta ieteikuma, ar ko sākt darbu, nav. Vieni vispirms uzzīmē portreta ārējo kontūru, bet pēc tam zīmē sīkās detaļas, savukārt citi – gluži kā printeris – zīmē portretu ar visu ēnojumu pakāpeniski no augšas uz leju.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko