Lūdzu, parunā ar mani!

Skatoties pa logu, uzmanību piesaistīja jauns vīrietis, kurš pastaigājās kopā ar savu 1,5 – 2 gadus veco meitiņu. Protams, ka tas ir apsveicami, bet viena lieta mani tomēr apbēdināja, proti - viņam uz ausīm bija uzliktas austiņas. Iespējams, ka vīrietis klausījās mūziku. Bet tai pat laikā viņam līdzās atradās cilvēkbērns, ar kuru jārunā pat tad, kad mazais vēl nemaz nemāk uzdot pirmos jautājumus…

Pēc redzētā aizdomājos, ka mēs (sabiedrība) aizvien vairāk laika, ko varētu pavadīt sarunās un attiecību veidošanā ar sev tuvajiem cilvēkiem, aizvietojam viņus ar informācijas tehnoloģijām, tas ir, ar datoriem un mobilajiem telefoniem. Diemžēl šīs tehnoloģijas ikdienā mums ne tikai palīdz, bet mūs arī notrulina.

GLOBĀLAIS TĪMEKLIS. Pateicoties internetam, cilvēkam nav vajadzības pārblīvēt atmiņu, piepūlēt prātu un attīstīt radošumu, jo visa nepieciešamā informācija jebkurā mirklī sameklējama googlē. Tīmeklis, gluži kā astoņkājis ar saviem taustekļiem apvijas mums apkārt un nelaiž vaļā. Un mēs bieži vien labprātīgi ļaujamies nonākt viņa varā, pavadot pie datora bezjēdzīgi daudz laika. Lūdzu, parunā ar mani, nevis ar datoru!

MOBILĀS SAZIŅAS. Pagājušajā vasarā uz vienu pasākumu ar mašīnu vedu meitu un trīs viņas draugus. Brauciena laikā man līdzās sēdošā meitene caur whatsapp sarakstījās ar aizmugurē(!) sēdošo puisi... Pēc kāda laika whatsapp sērga pārņēma arī manu meitu. Vairākus mēnešus telefons no rokām netika izlaists līdz pat mirklim, kamēr gāja gulēt. Ar meitu nebija iespējams pat runāt par ikdienas lietām, jo sarakstes procesā, kamēr tika spaidītas telefona podziņas, viņa apkārt notiekošo nedzirdēja. Par ģimeni svarīgāki bija kļuvuši sarakstes draugi. Bija sajūta, ka meita fiziski atrodas mums līdzās, bet domās – pavisam citur. Lūdzu, parunā ar mani, nevis ar telefonu!

DATORSPĒLES. Savukārt dēls, tāpat kā viņa vienaudži, pārņemts ar datorspēlēm. Visas domas un sarunas grozās tikai ap un par tām. Lai arī dienas režīms mācību laikā bija diezgan noslogots (skola, mūzikas skola, peldēšana, cīņas sports, matemātikas kursi), viņš tik un tā pamanījās dienā vienu vai divas stundas pavadīt pie datora. Zinu, ka citi dēla draugi datorspēles spēlē krietni vien ilgāku laiku, tāpēc nav nekāds brīnums, ka pagalmi bieži vien ir tukši. 

Kur visi palikuši? Lūdzu, parunājiet ar mani!

Atgriezties