3. diena

Poama – Palli – Rebastemäe õpperada – Kõpu tuletorn – Ristna tuletorn – Vanajõe org – Sõru (Hiiumaa salas osta) – Triigi (Saaremaa salas osta) Panga pank Eit ja Taat Saaremaan satama – Ninase pank –  Odalätsi loodusrada Mihkli talumuuseum – Salme

 

Hiiumaa salas apskates objekti kartē ir sanumurēti.

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

  NOVĒRTĒJUMS

24. Jūras līcis pie Palli. Netālu no krasta atrodas bunkuri (25.).

 

Lai nokļūtu līdz Palli, jābrauc pa diezgan sliktu ceļu – vispirms pa grantētu, bet pēc tam pa šauru meža ceļu. Jūras krasts ne ar ko īpašu neizceļas – tāds pats smilšains kā Latvijā. Skatu tornis no drošības viedokļa šaubīgs. Līdzās tam iekārtota kempingu vieta. Mums šķita, ka nekas īpašs, bet citiem varbūt patiks.

Par bunkuriem uzzināju tikai pēc ceļojuma, bet, ja zinātu iepriekš, tāpat nebūtu braukusi.


26. Rebastemäe õpperada (matkarada) – dabas taka ar diviem skatu torņiem un Sapņu akmeni, uz kura iesnaužoties, rādās sapņi par nākotni.

 

Dabas takas sākumposmā jāuzkāpj kalnā pa koka kāpnēm. No pirmā skatu torņa nekas vairāk par koku stumbriem nav redzams, jo vai nu koki paspējuši izaugt, vai arī skatu tornis uzbūvēts par zemu.

Cauri priežu mežam izveidotā taka nekādu sajūsmu mūsos neizraisīja, jo ļoti bieži ejam pastaigāties pa Ogres Zilajiem kalniem. Takas otrajā skatu tornī nemaz nekāpām. Pastaiga pa mežu jau bija apnikusi, un mēs nevarējām vien sagaidīt, kad taka beigsies un kad beidzot ieraudzīsim Sapņu akmeni, dēļ kura mēs šo 1.5 kilometrus garo ceļu mērojām.

Nācās vilties. Nekāds īpašais akmens, kā dēļ tā vajadzēja pūlēties, tas nebija. Gandrīz nepamanījām, jo virsū bija uzkrituši nolūzuši koki.

Bērni bija dusmīgi, jo patiesībā manis dēļ mēs iekavējām vairāk kā 30 minūtes. Tobrīd katra minūte bija būtiska, jo varējām nokavēt prāmja atiešanu.


27. Kõpu tuletorn - Igaunijas un vienlaikus arī Baltijas jūras un Baltijas valstu vecākā bāka, kuras vēsture aizsākās pirms vairāk nekā 500 gadiem, kad Hanzas savienībai radās nepieciešamība pēc orientiera jūrā.  Toreiz gaisma bākā tika nodrošināta, kurinot ugunskuru, kuram malku piegādāja no tuvējiem mežiem.

Bāka tika uzcelta salas augstākajā punktā - 67 m augstumā virs jūras līmeņa. Bākas augstums virs zemes ir 36 m, tādējādi signāluguns ir izvietota 102.6 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tā ir Baltijas jūrā visaugstāk novietotā signāluguns. Kõpu tuletorn ir pēc vecuma pasaulē trešā pastāvīgi strādājošā bāka.

 

Biļete nopērkama nevis ēstuvē, bet līdzās tai esošajā suvenīru bodītē.

Bākā uzkāpšanas process nedaudz apgrūtināts, jo pakāpieni dažādā augstumā, tāpēc iespējams atsist galvu pret griestiem.

No bākas paveras skats uz apkārt esošo mežu masīvu. 

Tomēr jāatzīst, ka skats no Tahkuna tuletorn (20.) ir daudzreiz iespaidīgāks.


28. Ristna tuletorn – sarkana bāka Kõpu pussalā apmēram 10 km attālumā no Kõpu tuletorn (27.). Ristna tuletorn tika uzbūvēta 1873. gadā, jo Kõpu tuletorn atradās starp purviem, tāpēc reizēm to aizsedza migla.

 

 

Manējie atteicās no vēl vienas kāpšanas bākā.

Lai nebūtu par velti braukuši līdz šai vietai, cauri mežam aizgājām līdz jūrai. Skatam paverās skaists, smilšains līcis, ko iecienījuši sērfotāji. Jūrā ieiet šaura salas strēle.


29. Vanajõe org - neliela saldūdens straume, kas izgrauzusi diezgan dziļu kanjonveida ieleju, radot unikālu ainavu.

 

Braucot pa ceļu Emmaste – Luidja, jāpagriežas pa labi. Nebraucām turp, jo baidījāmies nokavēt prāmi. Bija atlikusi nedaudz vairāk kā stunda līdz tā atiešanai. Mierināju sevi, jo pēc interneta fotogrāfijām izskatījās, ka maza, neizteiksmīga upīte vien ir.

 


30. Sõru sadam – osta, kur piestāj prāmis.

Internetā iespējams jau iepriekš iegādāties prāmja e-biļeti no Hiiumaa salas ostas Sõru līdz Saaremaa salas ostai Triigi. Attālums 17 km. Pārvietošanās ilgums 1 stunda.

Prāmju grafiks un e-biļetes iegāde

http://veeteed.com

 

Attālums no Ristna tuletorn (28.) līdz Sõru sadam (30.) apmēram 50 km.

Ostas teritorijā līdz prāmim iedalītas divas joslas. 1. josla (üld) – nav rezervēts; 2. josla (bron) – rezervēts. Jāpiebrauc līdz norādītajai līnijai un jāapstājas. Pirms uzbraukšanas uz prāmja tiem, kam rezervēts, pārbaudīja biļetes. Kur biļetes iegādājās tie, kam nebija rezervēts – nezinu. Kaut gan daži biļetes pirka uz prāmja kafejnīcā. Starpcitu, kaut arī jābrauc nedaudz ilgāk par stundu, normāli paēst uz šī nelielā prāmja nevar, jo nav virtuves. Nopirkām sulu un mums uzsildīja maizītes.

Sõru sadam ostas teritorijā ēstuve ir patālu no prāmja (200 - 300m), tāpēc turp kājām var doties tikai tad, ja ilgi jāgaida. Nedaudz tuvāk no prāmja atrodas pārtikas veikals. Tur panašķojāmies ar saldējumu. Veikalā ir arī tualete.


 

 

 

Saaremaa - lielākā Igaunijai piederošā sala. Tajā dzīvo aptuveni 32 000 iedzīvotāju. Salas lielākā pilsēta ir Kuressaare.

 

Saaremaa salas apskates objekti kartē ir sanumurēti.

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

  NOVĒRTĒJUMS

31. Triigi sadam – neliela osta Saaremaa salas ziemeļu daļā.

 

 


32. Panga pank - augstākā klints visā salā (līdz 21 m). Tā stiepjas 2 km garumā. Panga senatnē bija upurēšanas vieta. Bada, sērgu un kara gados senie igauņi šeit upurējuši pat novārgušus bērniņus, metot tos jūrā. Tūristi met monētas, jūrnieki - stipro dzērienu pudeles.

 

 

 

Nogājām prāvu gabalu pa meža taciņu, cerēdami nokļūt Pangas klints pakājē, lai uz augstāko salas klinti paraudzītos no apakšas. Par šādu iespēju biju lasījusi internetā. Kad nostaigājām apmēram 10-15 minūtes un nekādas takas lejup turpmākajā posmā nemanījām, nolēmām atgriezties sākumpunktā. Tā arī palikām nesaprašanā - vai noiešanas vieta bija domāta tā, kur pāri klints daļai nokarājas resna virve, vai arī cita – kaut kur tālāk.

Mēģinājām atrunāt, taču dēls nolēma nokāpt lejā pa klinti, turoties pie virves. Nekas tomēr nesanāca, jo uzpūta stiprs vējš, un viņa acīs tika iepūsti dolomīta gruži un putekļi. Nācās raitā solī skriet uz mašīnu, lai sūrstošās acis izskalotu ar tīru ūdeni.

 


33. Eit ja Taat - no koka vējdzirnavām pārbūvētas "lelles" - vecis un vecene.

 

 

Atrodas Tagaranna pussalā uz autoceļa Tõlli-Mustjala-Tagaranna labajā ceļa pusē pie autobusa pieturas Ninase (ciemata nosaukums).


34. Saaremaan satama – akmeņaina krastmala ar oļu tornīšiem ciematā Tagaranna. Pie tās ierīkota auto stāvvieta.

 

No krastmalas labi redzama klints Panga pank (32.).

Braucot cauri ciematam Tagaranna, sajūsmu izraisīja etnogrāfiskās igauņu sētas.


35. Ninase pank – klints (stāvkrasts).

 

Klints nav tik iespaidīga kā Panga pank (32.).


36. Odalätsi loodusrada - pazemes avoti, kas iznāk virszemē miniatūru geizeru veidā. Vienā auto ceļa pusē atrodas avoti un tiltiņš, bet otrā - stāvvieta.

Odalätsi nosaukums cēlies no tā, ka velns esot tur cīnījies ar Tellu, un velna šķēps saplīsis. Tad viņš esot teicis: «Oda läts!» (šķēps aizgāja), un no tā arī cēlies Odalätsi nosaukums. Tie avoti, kas tur ir, ir velna pēdas. Kur viņš kāpis, tur palikuši avoti.

 

Uz apskates vietu bērni gāja skeptiskā noskaņojumā, jo nešķita interesants ne koka tiltiņš, ne strautiņš. Un tad es ūdenī pamanīju kustīgas smilšu bedrītes (to atrašanās vieta parādīta fotogrāfijā pa kreisi). Bērnus tas ieinteresēja. Viņiem, protams, vajadzēja uzzināt, cik dziļi šajās smilšu bedrītēs, no kurām nāk uz augšu pazemes ūdeņi, ieduras koka zars. 


37. Mihkli talumuuseum - brīvdabas muzejs. 

 

Nebraucām, jo brīvdabas muzeju bijām redzējuši Hiiumaa salā. Tajā mirklī svarīgāk mums šķita paspēt uz Kuressaare lielveikalu (vismaz viens no tiem strādāja līdz pulksten 23.00), lai nopirktu vakariņas. Citās apdzīvotās vietās brīvdienās un pie tam vēl vakarpusē, uz pārtikas veikaliem nav ko cerēt.


38. Salme – apdzīvota vieta pie jūras, kur nakšņojām.

 

Caur interneta saiti booking.com (latviešu valodā) viesnīcas istabiņu pasūtīju jau pirms brauciena.

 


 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

 

   

interesanti

 

    

superīgi

 

  

slikti;

nav vērts redzēt

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

 

Pa ceļam līdz Rohuküla ostai, ceļa malā redzamas skaistas muižas drupas (Ungru mõis). Nosaucu to par spoku pili. Kad bildi pievilku tuvāk, uz drupām pamanīju Maskavas olimpiādes logo (1980.). To vietu bildē iezīmēju ar sarkanu apli.

 

No prāmja Rohuküla ostā izbrauca vīrietis ar vecmodīgu velosipēdu.

 

Suuremõisa muižas dārzā uz veca, nolūzuša koka stumbra uzaugušas piltuvjveidīgas piepes. No tāluma domāju, ka pie stumbra piestiprināti māla trauki.

 

Suuremõisa muižas koka ārdurvju fragments. Arī dekoratīvie baroka stila ornamenti ir kokgriezums.

 

Villavabrik – vilnas ražotnes muzejā līdzās iekārtām atradās arī PSRS laika mehāniskais kalkulators “Feliks M”. Bērnībā man ar to iemācīja darboties opaps, jo ar šo aparātu viņš skaitīja saviem padotajiem algu. Iespējams, ka kaut kur tēva garāžā šāds eksemplārs vēl būtu atrodams.

 

Dzērves bieži nav gadījies redzēt, tāpēc priecājāmies par divām dzērvēm, kas pastaigājās pa lauku Hiiumaa salā. Savukārt Saaremaa salā trīs dzērves lēnām, nesteidzoties pārgāja pāri autoceļam.

 

Vietā, kur uzcelta Eifeļa torņa koka kopija (Eiffeli torni puidust koopia), var iegādāties no koka zariem (iespējams, ka kadiķa) gatavotus krēslus un šūpoles.

 

Viesu mājas (ciemata Poama apkārtnē) pagalmā sēdēju uz koka saknēm un rakstīju ceļojuma dienasgrāmatu. Jutos kā bērnībā, kad vasaras pavadīju laukos.

 

Hiiumaa un Saaremaa salās autobusa pieturas (arī mazapdzīvotās vietās) ir kā mazi koka namiņi. Dažu namiņu logos iekārti aizkari, bet citiem - iebūvētas aizveramas durvis.

 

Biju lasījusi ticējumu, ja pāris uzcels akmens torni, viņi kopā dzīvos ilgi un laimīgi. Kādam pacietība bija uzbūvēt tik augstu. Mēs ar vīru uztapinājām mazu tornīti, jo man tai brīdī interesantāk šķita meklēt akmeņus ar fosilijām.

 

 

Saaremaa salā gar vienu ceļa posmu auga tik daudz baldriānu, ka saniezējās rokas kādu sakni aizvest pagalma runčiem.

 

 

Saaremaa salā pie Ohessaare klints vecās koka dzirnavās iekārtota istabiņa – hostelis.

 

Izrādās, ka kadiķa ogas pirmajā gadā ir zaļas. Tās vācamas otrajā gadā, kad to krāsa kļuvusi zilgani melna. Neliela kadiķu ogu saujiņa, kas nepiepildītu pat sērkociņu kastīti, uz Saaremaa salas maksāja apmēram 1 eiro.

 

Igaunijas salās raksturīgi mājas teritoriju apjozt ar akmens sētu. Pie dendroloģiskā parka Mihkel Ranna dendroaed uz akmens sētas virsū bija sakrautas malkas pagales.

 

Pirmo reizi redzēju rakstainu koka spaini (Muhu salas muzejā).