Tenerife

 

No putna lidojuma

 

Ceļojuma laikā uzzināju, ka šāda veida siltumnīcās tiek audzēti banāni.

 

Tenerife ir lielākā no Kanāriju salām. Pēc formas tā atgādina pīli. Salas dienvidu daļa (pīles pavēdere) skaitās tūrisma zona. Te ir vairāk saules un karstāks klimats, jo ziemeļu vējus aiztur kalni. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo salas ziemeļos, kur ir pāris grādus vēsāks, mākoņaināks un zaļāks.

Kādreizējo pamatiedzīvotāju guanču valodā Tenerife nozīmē “Sniega kalns”. Nosaukums cēlies pateicoties vulkāna Teide sniegotajai virsotnei, kas slejas 3718 metrus virs jūras līmeņa. Tā ir augstākā salas virsotne, un tai pat laikā skaitās arī augstākā Spānijas virsotne.

Tenerifē ir divas lidostas.

 

 

La Laguna

La Laguna – vēsturiska salas pilsēta, bijusī galvaspilsēta, ko sāka celt 15. gadsimtā. La Laguna atrodas blakus Santa Cruz, tādejādi abas pilsētas veido vienu lielu pilsētas centru.

Katedrāle (celta no 1904. līdz 1915. gadam)  - viena no nozīmīgākajām baznīcām Kanāriju salās.

 

Ģerbonis virs mājas galvenās ieejas vēstīja, ka šeit dzīvo turīgi ļaudis.

 

 

Līdz mūsdienām saglabājušās vecās ēkas ar raksturīgiem giljotīnveida logiem

un logu slēģiem, kas aizveras iekštelpā.

 

Māju iekšpagalmi ar zaļumiem, skulptūrām un strūklaku.

 

 

Las Cañadas del Teide (Teides nacionālais parks)

Teides vulkāns un tam apkārt esošā teritorija ar klinšu veidojumiem un milzīgiem lavas laukiem aizņem Tenerifes centrālo daļu. Lielums iespaidīgs – 18 990 hektāri. Ja tiek ņemta vērā arī vulkāna daļa, kas atrodas okeānā zem ūdens, tad tas ir trešais augstākais vulkāns pasaulē, jo, skaitot no okeāna dibena, tā augstums sanāk apmēram 7500 metri. Kopš 2007. gada šī teritorija iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Teides nacionālā parka atrašanās vieta kartē atzīmēta ar sarkanu ovālu.

 

Vulkāna izveidošanās sākās pirms apmēram 170 000 gadiem. Kopš tā laika Teide ir piedzīvojis vairākus izvirdumus un vēl joprojām skaitās aktīvs. Teides vulkānam ir vairāki krāteri. Katram no tiem dots savs nosaukums.

Teides vulkāns.

 

Vulkāna virsotne slejas 3718 metru augstumā virs jūras līmeņa. Līdz 3555 metru augstumam iespējams nokļūt ar funikulieri. Ja pareizi atceros, tad atlikušos 200 metrus līdz krāterim, kura diametrs 18 kilometri, dienā var sasniegt noteikts cilvēku skaits. Šī atļauja jārezervē jau iepriekš. Mums pietika ar panorāmu, ko var izbaudīt līdzās funikuliera piestātnei.

Ja nav pierasts kāpelēt pa kalniem tādā augstumā, jau pie nelielas slodzes jūtams elpas trūkums. Jārēķinās, ka kalna virsotnē būs stiprāks vējš un zemāka temperatūra.

Ēka fotogrāfijas kreisajā pusē ir informācijas centrs.

Te ierīkots muzejs, kur var noskatīties filmu par nacionālā parka teritoriju.

 

 

Skats no Teides virsotnes. Informācijas centrs apvilkts ar sarkanu ovālu.

 

Marta sākumā, kad apmeklēju Teidi, apkārtne rotājās zeltainos, brūnganos un zaļganpelēkos toņos. Informācijas centrā noskatījāmies filmu, kā Teide izskatās citos gadalaikos. Iespaidīgi skaisti, jo, kad zied augi, daba vulkāna pakājē krāsojas zaļās, dzeltenās un sarkanās krāsās. Mēdz arī būt, kad Teides virsotni ziemā klāj sniega kārta.

Vulkāna apkārtnes krāsas marta mēnesī.

 

Teides nacionālajā parkā sastopami vairāki endēmiskie augi, piemēram, sarkanā tadžinaste (echium wildpretii) ar koniskiem līdz 1,5 metru augstiem ziedu kātiem.

 

Sarkanā tadžinaste (echium wildpretii).

Attēls ņemts no interneta.

Sarkanā tadžinaste marta mēnesī.

 

Teides vulkāna teritorijā ierīkota starptautiski nozīmīga observatorija. Te skaitās izcila vieta, kur novērot zvaigznes, jo atrodas tuvu ekvatoram. Naktī Teides nacionālajā parkā ir pilnīga tumsa, lai saglabātu dabisko biosfēru un neradītu lieku piesārņojumu. Šai teritorijai pat netiek atļauts lidot pāri ar lidmašīnām.

Teides vulkānam ir arī sava leģenda. Senie Tenerifes iedzīvotāji guanči ticēja, ka vulkāna krāterī mājo ļaunais dēmons Guaijota. Viņš vulkāna dziļumos bija ieslodzījis Saules dievu Mageku, tādejādi aptumšojot zemi un atņemot gaismu un siltumu. Pēc spraigas cīņas vēl ar citu dievu, Guajota tika sakauts un Mageks tika atbrīvots, atgriežot zemei gaismu.

Ļaunais dēmons Guaijota.

 

 

Parque Rual de Anaga (Anagas dabas parks)

Nelielā attālumā no Tenerifes galvaspilsētas Santa Cruz atrodas Anagas dabas parks, kas pasludināts par biosfēras rezervātu. Tā platība 14 500 hektāru. Viena no daudzajām takām ved cauri laurisilvas (lauru) koku mežam.

Anagas dabas parks kartē atzīmēts ar sarkanu ovālu.

 

Panorāma no Anagas dabas parka augstākā punkta.

 

Taka lauru koku mežā.

 

 

Las Teresitas (pludmale)

Pusotru kilometru gara dzelteno smilšu pludmale ar palmām. Tūkstošiem tonnu smilšu ar kuģiem tika atvestas no Sahāras tuksneša.

Pludmales vieta atzīmēta ar sarkanu punktu.

 

Iespējams, ka skaistākā pludmale Tenerifē.

 

 

Loro parque – zooloģiskais dārzs

Ainavisks, labi pārdomāts un kompakti izplānots parks ar eksotiskiem augiem un dzīvniekiem. Vairākas reizes dienā tiek piedāvāti četri šovi: papagaiļu, roņu, delfīnu un orku.

Loro zooloģiskā dārza atrašanās vieta kartē atzīmēta ar sarkanu ovālu.

 

 

Roņu šovs.

 

Orku šovs.

 

Delfīnu šovs.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Izmantotas internetā uzietās kartes.

 

 

Patīkami saņemt airBaltic lidmašīnā ēdienu ar novēlējumu “Lai Jums jauka diena”.

 

 

Viens no Kanāriju salu tradicionālajiem ēdieniem ir krunkainie kartupeļi. Kartupeļi tiek vārīti mazā ūdens daudzumā, bet tiem pievienots ļoti daudz sāls, tāpēc kartupeļu miziņu klāj baltas sāls nogulsnes. Šos kartupeļus ēd ar mizu.

 

 

Tenerifē redzēju gredzenūbeles. To dzimtene ir Āfrika. Internetā izlasīju, ka gredzenūbeles mēdz ligzdot arī Latvijā.

 

 

Costa Adeje kūrortā (Tenerifē) kāds mākslinieks veidoja skulptūras. Neesmu pārliecināta, bet varētu būt, ka tika izmantotas koku saknes un māls.

 

 

Uz Latviju puķu podiņā atvedu banāna stādu. 

Katras banāna lapas galā ir apmēram centimetru garš “matiņš”, kur uzkrāties ūdens pilienam. Ja šo pilienu no lapas notrauc nost, pēc dažām minūtēm veidojas jauns piliens.

Tenerifē banāni tiek audzēti lielos daudzumos. Lai aizsargātu tos no vēja, apkārt banānu laukam apjozta speciāla sēta. Pa ceļam redzējām ļoti daudz banānu siltumnīcas. Tām ir arī jumta pārklājs.

 

 

 

Palmas stumbram apkārt aplikts metāla gredzens, lai palmā nevarētu uzrāpties peles.

 

 

Kanāriju salās pirmo reizi redzēju milzu pieneni. Tās garums vismaz 60-80 centimetri. Fotogrāfijā parādīts vienas pienenes stublājs.

 

 

Pirms pāris gadiem Tenerife piedzīvoja plašu ugunsgrēku. Deguši priežu meži, taču, pateicoties biezajai priežu mizai, priedes izdzīvoja. Daudzu priežu mizu klāj melnas ogļu pēdas. Lai priežu meži atjaunotos, nepieciešami apmēram 10 gadi.

Runājot par priedēm, Tenerifes salā aug Resnā priede (El Pino Gordo), ko ar izstieptām rokām var apņemt septiņi pieaugušie. Apkārtmērs – 9,36 metri, augstums – 45 metri, vecums – ap 700 gadiem. 

Kanāriju priedēm ir biezāka miza nekā parastajām priedēm. Savukārt to skujām ir saaugušas kopā trīs adatiņas.

 

 

Tenerifes pilsētiņa Icod de los Vinos lepojas ar tūkstošgadīgu pūķkoku.

 

 

No opuncijas kaktusa sarkanajiem augļiem Kanāriju salās tiek gatavots ievārījums un vīns.

  

 

 

Aloe Vera zied dzelteniem ziediem. Kanāriju salās no alvejas tiek gatavoti dažādi kosmētiskie līdzekļi.

 

 

Tabaiba dulce – krūms, kas pēc izskata atgādina pūķkoku un aug piekrastes zonā, kas pakļauta vējam. Auga dzimtene ir Kanāriju salas un Ziemeļāfrika.

 

 

Euphorbia canariensis – krūms, kas izaug 3-4 metru augstumā. To veido četrstūraini vai piecstūraini stumbri, kas izskatās kā kaktusi. Tas ir Kanārijas salu endēmiskais augs, Grankanārijas salas augu simbols.

 

 

Aeonium urbicum – endēmisks augs Tenerifes salā.

 

 

Echium hierrense - endēmisks augs Kanāriju salās.

 

 

Canarina canariensis – Kanāriju salu zvaniņš.

 

 

Oxalis pes-caprae – skābeņu dzimtas augs, kura dzimtene Dienvidāfrika.

 

 

Gada sākumā (februārī vai martā) Tenerifē tiek rīkots viens no lielākajiem pasaules karnevāliem Carnival of Santa Cruz de Tenerife. Kādu vakaru pie viesnīcas sanāca redzēt skaļu bungu pavadījumā uzstājamies krāšņu karnevāla grupu.


 

 

Tenerifes industriālajā reģionā, kur slejas desmitiem vēja ģeneratoru, pat autobusu pieturām uz jumtiem uzstādītas saules baterijas.

 

Starp citu Kanāriju salās autobusi saucas nevis bus, bet guagua (autobusa pietura Grankanārijā).

 

 

 

Kanāriju salās tiek labotas naftas platformas.

 

 

No melnajiem vulkāna akmeņiem izveidotas apmales.