Sagatavošanās (aviobiļetes, viesnīca, apdrošināšana)

 

Pēc 2008. gada brauciena uz Dānijas Legolandi (aprakstu var izlasīt šajā sadaļā), kad aviobiļetes un viesnīcu rezervējām caur firmu, pie tam tikai mēnesi pirms brauciena, secināju, ka tas ir padārgi. Šoreiz nolēmu ceļojumu no A līdz Z noorganizēt pati un pie tam jau laicīgi.

 

Tā kā Berlīnē caurbraucot esmu bijusi divas reizes (pirmajā reizē dažas nedēļas pirms mūra nojaukšanas), zināju, ka pilsētā viegli orientēties gan staigājot ar kājām, gan braucot ar sabiedrisko transportu. 

 

2008. gada beigās (apm. 7 - 8 mēnešus pirms brauciena, jo cerēju, ka tā būs lētāk) internetā rezervēju aviobiļetes. Ieplānoju, ka no Rīgas izlidojam pirmdien (15.06.) pulksten 13.10, bet atgriežamies sestdien (20.06.) pulksten 08.15. Kad Vācijā biju pirms 20 gadiem, atceros, ka sestdienās un svētdienās viss bija kā pamiris, jo nekas, ieskaitot veikalus, nestrādāja. Toreiz man - padomju cilvēkam, tas šķita dīvaini, jo Latvijā sestdienās vismaz līdz pulksten 13.00 pārtikas veikali bija vaļā. Lai arī dzīve Vācijā ir mainījusies, tomēr piesardzības nolūkos nevēlējos iekļaut braucienā sestdienu un svētdienu.

 

Paldies Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kurš pēc vairāku valstu pretenzijām 2009. gada nogalē uzstāja, ka Air Baltic prettiesiski internetā informē par biļešu cenām. Ar šo aviosabiedrības viltību saskāros arī es, kad 2008. gada nogalē rezervēju četras biļetes. Pirmajā izvēltnē tika piedāvāts, ka diviem pieaugušajiem biļete turp atpakaļ maksā 24.00 Ls, bet diviem bērniem – 18.00 Ls. Lēti gan – nodomāju. Taču nākamā izvēltne sagādāja pārsteigumu, jo nodokļi visiem četriem izmaksāja 89.48 Ls un piemaksas (kas tās tādas? par ko?) – 168.64 Ls. Transakcijas maksa (par bagāžu) 24 Ls. Rezultātā četru vislētāko biļešu cena: 336.12 Ls. Uzskatu, ka aviosabiedrība mājas lapas pirmajā rezervācijas izvēltnē maldina pircēju par patieso biļetes cenu. Dienu pirms lidojuma rezervētās biļetes uz printera izdrukāju. Tas gan ir parocīgi. Lai arī strīpu kodi uz biļetēm izskatījās dīvaini, pirms iekāpšanas lidmašīnā kodu nolasītājs tos akceptēja.

 

Nākamais solis - internetā www.booking.com meklēju viesnīcu 5 naktīm. Vispirms izdomāju vairākus nosacījumus:

1) netālu no Berlīnes Zoodārza (Zoo), jo tur ir būtiski virszemes vilciena un apakšzemes metro krustpunkti, kā arī daudzu autobusu galapunkti;

2) no lidostas Tegel līdz viesnīcai var aizbraukt ar autobusu;

3) istaba 4 cilvēkiem (ļoti daudzas viesnīcas automātiski atkrita, jo pārsvarā piedāvā 1, 2 un 3 vietīgās istabiņas);

4) istabiņā duša un tualete;

5) brokastis, kas iekļautas cenā (daudzās viesnīcās brokastis nemaz nedod vai par tām jāmaksā atsevišķi);

6) cena līdz 500 EUR (pa nakti līdz 100 EUR);

7) vēlams, lai personāls saprastu krievu valodu.

 

Izvēle krita uz ** zvaigžņu viesnīcu Eden am Zoo (Uhlandstrasse 184). Kā atklājās vēlāk – viesnīcas īpašnieki ir krievi un personāls perfekti pārvalda krievu valodu. Viesnīca atrodas 7 minūšu gājienā no Berlīnes Zoo. Cik nopratu, katrā ēkas stāvā izvietojusies cita viesnīca. Mūsējā, ja atmiņa neviļ, 3. stāvā. Istaba diezgan plaša un pie tam ar balkonu. Bērniem ļoti patika uz balkona skatīties, kā pa sliedēm apmēram 100 m attālumā traucas virszemes vilciens. Vilciena troksni sevišķi neizjutām, kaut arī balkonu pa nakti turējām vaļā. Arī pilsētas transporta smakas nejutām, jo viesnīca neatrodas uz centrālās ielas. Istabā augstie griesti, 4 gultas, galdiņš, 2 krēsli, TV (to laikam ieslēdzām vienu reizi), duša ar tualeti vienā telpā. Vienīgais, ka kanalizācijas vai ventilācijas (īsti nesapratu) sistēma tualetes telpā diezgan skaļi darbojās. Bet tas jau nav visu laiku. Arī troksnis gaitenī dzirdams. To gan mēs no piecām naktīm izjutām tikai vienu reizi, kad iedzēruši ārzemju tūristi naktī kursēja no viena gaiteņa gala uz otru. Visumā mums viesnīca patika un arī cena pieņemama – ar atlaidēm 375.00 EUR. Tātad 75 EUR pa nakti. Atceros, kā vienu reizi Ventspils Dzintarjūrā par nakti vajadzēja maksāt 60 Ls (!) un nācās visiem četriem dzīvoties mazā, tumšā istabiņā ar šauru tualeti un dušu, kas ierīkota bijušā drēbju skapja vietā (brrr!).

 

Ja aviosabiedrības rezervētās biļetes bija jāapmaksā uzreiz, tad par viesnīcas rezervēšanu nebija jāmaksā nekas. Vienīgais nosacījums, ka rezervācijas pēdējais anulēšanas termiņš – iebraukšanas diena līdz pulksten 18.00. Pretējā gadījumā no konta (jo rezervācijā jāuzrāda konta numurs) noņem 80% no pirmās nakts summas. Tātad par viesnīcu maksājām tad, kad tur reāli ieradāmies. Dažas dienas iepriekš uz viesnīcu, visādam gadījumam, piezvanīju un viņi apliecināja rezervāciju.

 

Apmēram mēnesi pirms ceļojuma internetā nopirku ceļojuma apdrošināšanas polisi 4 cilvēkiem pa 18.60 EUR. Izvēlējos šādus apdrošinātos riskus:

1) medicīna, repatriācija;

2) palīdzības apdrošināšana;

3) ceļojuma apdrošināšana;

4) nelaimes gadījumu apdrošināšana;

5) bagāžas apdrošināšana;

6) civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

Uz polises ar maziem burtiņiem izdrukājas arī tālruņa numurs, kur zvanīt, ja notikusi nelaime.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

 

   

interesanti

 

    

superīgi

 

  

slikti;

nav vērts redzēt

 

 

Lai sagatavotos šim ceļojumam, veltīju ļooooooti daudz laika. Domāju, ka bija vērts. Bērni un vīrs priecājās, ka tas izdevies tik interesants – bija gan izpriecas, gan izglītojoši pasākumi. Piekusām, jo katru dienu cēlāmies pirms 8, bet vakarā atgriezāmies viesnīcā pēc 21 un pēc dušas bezspēkā iekritām gultā.

 

 

Berlīnes Zoodārza superzvaigzne – ledus lācis Knuts - bija visu mīlulis kopš 2006. gada, kad to pameta māte. Viņu uzaudzināja kopējs. Visā Vācijā izraisījās sašutumu vētra, kad tika paziņots, ka lācēnu vajag iemidzināt, jo viņš kļuvis pārāk atkarīgs no cilvēkiem. Daudzviet notika bērnu demonstrācijas, laikraksti publicēja dzejoļus par lācēnu, un Berlīnes vietējās televīzijas stacijas gandrīz katru dienu pārraidīja reportāžas par lācēna gaitām. Lācēns ir fotografēts neskaitāmās reklāmas kampaņās. 2009. gadā, kad apmeklējām zoodārzu, bija nomiris lācēna kopējs. Knuts jau bija izaudzis liels. Tā kā citi baltie lāči viņu ignorēja, Knuts dzīvoja pie brūnajiem lāčiem. Viņš izskatījās ļoti vientuļš un skumjš. Diemžēl 2011. gadā Knuts nomira.

 

Zoodārza veikaliņā lācēna Knuta reklāmas preces.