1. Kad meita gada vai divu gadu vecumā niķojās, iemācījām viņai no niķa atbrīvoties. Meita piegāja pie drēbju skapja, atvēra tā durvis un, pagriezusies ar muguru pret skapi, dažas reizes sev uzsita pa dupsi. Tad aizvēra skapja durvis ciet. Tādā veidā niķis tika iedzīts skapī. Ja meitai niķis uznāca laukos, tas tika iedzīts krāsnī.


2. Attiecībā uz dēlu, niķa dzīšana skapī nedarbojās. Dēls nokrita guļus uz grīdas un niķojās uz pilnu klapi. Tikai ar laiku sapratu, kā šo izrādi pārtraukt. Pirmais veids – nepievērsu uzmanību un aizgāju prom. Līdzko nebija skatītāju, dēls pārtrauca niķošanos. Otrs veids – mierīgi viņam pateicu: “Ja vēlies čučēt, atnesīšu sedziņu!” Tā kā dēlam nepatika dienas laikā gulēt, viņš piecēlās no grīdas un aizgāja rotaļāties, it kā nekas nebūtu noticis.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko