Cita pasaka par garo pupu23.07.2014.

Tēma: E-GRĀMATASStāstiņi un pasakas

Vecenīte paņēma divus grozus, bet vecītis – divus spaiņus. Abi uzrāpās uz jumta; pret resno pupas stumbru atbalstīja trepes un sāka kāpt augšā. Ilgi nācās kāpt, līdz sasniedza pupu pākstis. Piekusa. Pēc tam vēl abiem ilgi nācās lasīt pupas. Pielasīja pilnus spaiņus un grozus. Pielika pilnas kabatas. Vecītis pat zābakos iebēra pupas.

Kad vajadzēja kāpt lejā, pirmā kāpa vecenīte, bet vecītis sekoja uzreiz aiz viņas. Ceļš lejup izrādījās daudz grūtāks nekā augšup, jo tagad bija jāstiepj vesela kaudze ar pupām. Vecenīte un vecītis kāpa un kāpa, ik pa mirklim atpūšoties. Un tad, kad bija paveikuši jau pusceļu, vecītis klusi ierunājās: „Vecenīt, man šausmīgi gribas pakakāt.”

Vecenīte kļuva dusmīga un teica, lai vecītis paciešas. Bet vecītis atbildēja, ka nevarot ciesties un tūlīt vairs neizturēs. Tad vecenīte teica, lai viņš to izdara uzmanīgi. Vecītis centās, tomēr nebija tik uzmanīgs kā pienāktos, tāpēc viss uzkrita vecenītei tieši virsū.

Kā vecenīte dusmojās un lādējās, to nevar pat izstāstīt.

Nokāpuši no pupas lejā, abi gāja mazgāties. Vēlāk vecenīte teica: „Zini, vecīt, nākošajā reizē nekāpsim tajā pupā. Labāk tu to nozāģēsi un lasīsim visas pupas tepat lejā.” Tā viņi arī izdarīja.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

„Cita pasaka par pupu” ir mana vīra pasaka, ko viņš bieži vien stāstīja bērniem pirms gulētiešanas. Varētu teikt, ka pasaka ir dzimtas mantojums, jo kaut ko līdzīgu viņam bērnībā stāstīja vecāmāte. Protams, ka ar katru stāstīšanas reizi vīrs pasakā veica papildinājumus un uzlabojumus, piemēram, kad pasaka tika stāstīta dēlam, tajā parādījās dažādie darbarīki: cirvis, urbis un zāģis. Tajā laikā dēlam tie bija īpašā topā.

Kad vīrs šo pasaku uzrakstīja un iedeva man, lai pielaboju kļūdas, es beidzot iedziļinājos tās būtībā. Manā skatījumā pasaka domāta arī pieaugušajiem, jo tajā netiek stāstīts tikai par pupu. Pasaka demonstrē vienu no vīra un sievas attiecību modeļiem. Un teikšu - ne to labāko. Šajā ģimenē galvenā noteicēja un komandētāja ir vecenīte, bet vecītis pakļaujas un izpilda visas sievas pavēles. Iespējams, ka tas velkas jau gadiem ilgi. Un beidzot vecītim, pašam neapzinoties, rodas lieliska iespēja sievai atmaksāt. Vai viņa to saprata - tas ir cits stāsts.

Zīmējumi tapuši 2014. gada jūlija beigās. Tā kā pasaka ir par pupu, tad zīmējumos nolēmu neattēlot ne vecīti, ne vecenīti, bet tikai pupu dažādās tās augšanas stadijās.