|
Īsti vairs neatceros, bet šķiet, ka 2007. gada vasarā, pastaigājoties pa mežu, mums iepatikās viena maza eglīte. Kopš tā laika ik gadu 31. decembrī (gan lietū, gan sniegā – kā nu kuro gadu sanāk) mēs dodamies līdz eglītei, lai to izrotātu. Ja pirmajos gados eglīte bija mazāka par bērniem, tad tagad tā jau pāraugusi tēti. Pie eglītes dedzinām brīnumsvecītes, šaujam plaukšķenes un sildamies, dzerot karstu tēju.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |