DIENVIDKIPRA (2022./ 7 dienas)

29.10.2022.

Tēma: CEĻOJUMI Grupu ceļojumi

Arheoloģija

 

Antīkā pilsēta Kourion – viens no iespaidīgākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem. Līdz mūsdienām saglabājušās celtņu (villu) drupas, amfiteātris un grīdas mozaīka. Grieķu-romiešu amfiteātris tika uzcelts II gadsimtā pirms mūsu ēras. Šobrīd tas atjaunots. Te notiek teātra izrādes un koncerti. No Kourion paveras iespaidīga panorāma uz Kipras piekrasti.

Līdz mūsdienām saglabājušās dažas grīdas mozaīkas.

 

Kourion amfiteātris.

 

Kourion celtņu drupas.

 

Kato Pafos arheoloģiskais centrs iekļauts UNESKO sarakstā. Šajā parkā saglabājušies pieminekļi no IV gadsimta pirms mūsu ēras līdz pat viduslaikiem. Taču vislielākais eksponātu skaits saistīts ar romiešu periodu.

Dionīsa namā lielu teritoriju klāj grīdas mozaīka ar mitoloģiskiem tēliem. Izskatās gluži kā tepiķi. Ir vērts redzēt.

Tombs of the Kings – III gadsimtā pirms mūsu ēras no klintīm zem zemes tika izkaltas valdnieku kapenes, kas vizuāli līdzinās pazemes tempļiem. Līdz mūsdienām vienā kapenē saglabājušās doriešu kolonnas.

Kato Pafos arheoloģiskā centra amfiteātris un celtņu drupas. Baltā bāka gan ir mūslaiku celtne.

 

Klintī izcirsta kapene ar doriešu kolonnām.

 

Viena no daudzajām Dionīsa nama grīdas mozaīkām.

 

Kipras arheoloģiskais muzejs glabā vērtīgāko no antīkās Kipras dārgumiem. Te aplūkojami izstrādājumi no neolīta laika līdz pat agrīnajam Bizantijas periodam (VII gs.): keramika, juvelieru izstrādājumi, skulptūras, monētas, pielūgsmes amuleti u.c.

 

 

Skulptūru un kaktusu parks

 

Jāatzīst, ka nezinu precīzi, kurā vietā skulptūru un kaktusu parks atrodas. Esot samērā jauns. Skulptūras interesantas, bet kaktusi mūsu Salaspils botāniskajā dārzā, manuprāt, izskatās labāk.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sadzīve

 

* Dienvidkiprā ir 4 pilsētas: Larnaka, Pafosa, Limasola, Nikosija. Nikosija (jeb Lefkosija) ir galvaspilsēta, ko pa vidu sadala mūris, jo puse pilsētas pieder Kiprai, bet otra puse – Turcijai. No vienas galvaspilsētas daļas uz otru var nokļūt, šķērsojot robežkontroles punktu un uzrādot pasi. Pafosā līdz 1974. gadam bija tikai viena viesnīca. Tagad šī pilsēta pilna ar viesnīcām, jo tajā ir četri kūrorti. Savukārt Limasolu vietējie sauc par krievu pilsētu, jo no 235 000 iedzīvotājiem te patstāvīgi dzīvo 70 000 krievi. Nav brīnums, ka Kiprā daudzi saprot krievu valodu.

* Pārējās apdzīvotās teritorijas gide sauca par ciemiem. Latvijas iedzīvotāji par ciemu uzskata nelielu apdzīvotu teritoriju ar dažām mājsaimniecībām un varbūt pāris dzīvokļu mājām. Kiprā par ciemiem sauc apdzīvotas teritorijas, kas dažās vietās bija lielākas pat par Latvijas mazpilsētām.

* Piekrastes pilsētās (īpaši Pafosā) izteikti piegružotas ceļmalas. Šķiet, ka kipriešiem tādas sestdienas talkas kā mums neeksistē. Pie viesnīcām kopj tikai to daļu, ka pieder viesnīcai. Aiz tās īpašuma var būt netīrība.

* Dienvidkipra ir Eiropas Savienības zona, tāpēc norēķināšanās notiek eiro valūtā, taču Ziemeļkiprā, kas atrodas Turcijas pakļautībā, jānorēķinās ar Turcijas lirām. Ceļojumā bija ieplānots uz pāris stundām šķērsot Nikosijas robežpunktu, tāpēc līdzi biju paņēmusi nedaudz Turcijas liras. Varēja iztikt bez tām, jo Nikosijā (Turcijas teritorijā) privātie tirgotāji pieņēma eiro. Par veikaliem un ēstuvēm – nezinu.

* Pilsētās uz gājēju pārejām jāuzmanās, jo mašīnas gājējus var arī nepalaist. Pati šādu situāciju nepiedzīvoju, bet gide brīdināja.

* 1960. gadā Kipra tika atbrīvota no britu valdījuma, taču pēc britu aiziešanas no salas, te joprojām palikusi ačgārnā mašīnu vadīšana, respektīvi, mašīnas brauc pa kreiso joslu un stūre atrodas labajā pusē. Arī elektrības kontakti palikuši kā Anglijā - ar trim caurumiem, tāpēc, braucot uz Kipru, vērts līdzi paņemt kontakta pārveidotāju.

* Kad kiprieši apprecas, vīrs iet dzīvot pie sievas. Tas nozīmē, ka vīram var nepiederēt nekas, bet sievai jābūt ar dzīvokli vai māju. Bieži vien jaunajiem nākas dzīvot kopā ar sievas vecākiem.

* Gide stāstīja, ka kiprieši nemēdz iet pastaigāties tāpat vien bez iemesla. Sestdienas un svētdienas viņi visbiežāk pavada mājās, un bērni laukumiņos nespēlējas.

* Jautāju, kāpēc katrā kafejnīcā vai ģimenes uzņēmumā, kurā bijām, pie sienām izkarinātas ģimenes bildes ar vecvecākiem, bērniem, mazbērniem. Tā esot tradīcija.

* Kad piedzimst bērns, dzimšanas apliecībā raksta tikai uzvārdu. Tikai tad, kad bērnu nokrista, dzimšanas apliecībā ieraksta vārdu.

* No 1. līdz 15. augustam, kad Kiprā ir viskarstākais laiks, visiem kipriešiem ir atvaļinājums. Tajā laikā vaļā tikai kafejnīcas. Viss pārējais esot ciet.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Izmantota internetā uzietā karte.

 

 

Gandrīz pirms 20 gadiem vētrainā novembra naktī pie Kipras krastiem uz sēkļa uzskrēja citas valsts kuģis. Tā kā apdrošinātājiem šķita, ka kiprieši par kuģa izvilkšanu krastā prasa pārāk lielu maksu, tika nolemts kuģi atstāt jūrā. Tagad tas rūsē un priecē tūristus.

 

 

 

Ar šiem džipiem mūsu grupa devās izbraucienā pa Dienvidkipru.

 

 

 

Tāda izkāmējusi un nesievišķīga izskatās šī vairākus metrus augstā Afrodītes skulptūra Adonis Baths dabas parkā.

 

 

Kipras ozolzīlēm interesantas adatainas cepurītes.

 

 

Etnogrāfiska ādas soma ar garām bārkstīm. Muzeja eksponāts.

 

 

 

 

Interesantas skulptūras Pafosas centrā. Iespējams, ka pie veikala vai iestādes, kam saistība ar sportu.

 

 

Tā top Kipras populārais saldums – lukums.

 

 

 

Kāda Kipras ciematiņa tirdziņā iepatikās šīs ar šujmašīnu izšūtās spilvendrānas. Tās gan atceļojušas un Grieķijas.

 

 

Veiksmīgi sagadījās vienā baznīcā sastapt kāziniekus. Šie ir ziedu vārti, pie kuriem pēc svinīgās ceremonijas fotografējās jaunlaulātie ar saviem radiniekiem.

 

 

Visiem kāzu viesiem tradicionāli tiek pasniegtas nelielas dāvaniņas ar mandelēm cukura glazūrā.

 

 

 

Kiprieši pie kokiem piesien krāsainas lentītes ar domu, lai piepildītos viņu vēlēšanās. Diemžēl tūristi lentīšu vietā daudz kur piesējuši pat maskas. Tas tomēr rada neestētisku iespaidu.

 

 

Kādā no pilsētām pamanīju glīti safrizētu koku.

 

 

Piejūras ciematos uz privātām teritorijām bija uzstādītas šādas vējdzirnavas. Nepaprasīju gidei, kam tās domātas.

 

 

 

Braukājot pa Dienvidkipru, vairākās vietās redzēju šādas krāsniņas. Kad ciemojāmies lauku mājā, krāsniņā tika cepta maize. Vispirms augšējā krāsniņas daļā iekurina malku. Kad pienācīgi sakarsis, kārtīgi iztīra un turpat iekšā liek cepties maizi. Vairs ar malku nekas netiek kurināts. Maize cepas iepriekš sakarsētajā krāsnī.

 

 

 

 

Braucot uz Kipru, noteikti līdzi jāpaņem kontakta pārveidotājs, jo var gadīties, ka viesnīcas numuriņā tāds nebūs.