1. diena

... – Meitenes robežpunkts – Krustu kalns – Šiauliai – Palanga

 
 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

  NOVĒRTĒJUMS

Pēc Latvijas robežas šķērsošanas Meitenes robežpunktā, jābrauc pa autoceļu E77 vai A12.

Apmēram 12 km attālumā no Šauļiem ceļa kreisajā pusē atrodas Krustu kalns (Kryžių kalnas). Pirmo reizi krusti šajā vietā parādījušies 19. gadsimta 30.-tajos gados. Padomju laikos Krusta kalnu mēģināja iznīcināt, taču veltīgi. Cilvēki naktīs sanesa jaunus krustus. 2007. gadā te bija izcēlies ugunsgrēks, bet jau vasarā izdegušajā vietā tika salikti jauni krusti. Lielākais notikums kalna vēsturē ir Romas pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklējums 1993. gadā. Gadu vēlāk te uzstādīja viņa dāvinājumu Krustu kalnam.

Apmēram 300 m aiz Krusta kalna paceļas sarkana ķieģeļu celtne - Franciskāņu klosteris.

 

Nemaz nebiju iedomājusies, ka te būs tik daudz krustu. Pie tam, tie veidoti no dažādiem materiāliem.

 

Starpcitu, Lietuvā ļoti daudzu ceļu malās un arī māju pagalmos uzstādīti lieli koka krusti. Ne velti Lietuva dažkārt tiek dēvēta par Krustu zemi.

 


Sagatavošanās (aviobiļetes, viesnīca, apdrošināšana)

 

Pēc 2008. gada brauciena uz Dānijas Legolandi (aprakstu var izlasīt šajā sadaļā), kad aviobiļetes un viesnīcu rezervējām caur firmu, pie tam tikai mēnesi pirms brauciena, secināju, ka tas ir padārgi. Šoreiz nolēmu ceļojumu no A līdz Z noorganizēt pati un pie tam jau laicīgi.

 

Tā kā Berlīnē caurbraucot esmu bijusi divas reizes (pirmajā reizē dažas nedēļas pirms mūra nojaukšanas), zināju, ka pilsētā viegli orientēties gan staigājot ar kājām, gan braucot ar sabiedrisko transportu. 

 

2008. gada beigās (apm. 7 - 8 mēnešus pirms brauciena, jo cerēju, ka tā būs lētāk) internetā rezervēju aviobiļetes. Ieplānoju, ka no Rīgas izlidojam pirmdien (15.06.) pulksten 13.10, bet atgriežamies sestdien (20.06.) pulksten 08.15. Kad Vācijā biju pirms 20 gadiem, atceros, ka sestdienās un svētdienās viss bija kā pamiris, jo nekas, ieskaitot veikalus, nestrādāja. Toreiz man - padomju cilvēkam, tas šķita dīvaini, jo Latvijā sestdienās vismaz līdz pulksten 13.00 pārtikas veikali bija vaļā. Lai arī dzīve Vācijā ir mainījusies, tomēr piesardzības nolūkos nevēlējos iekļaut braucienā sestdienu un svētdienu.

 


Sagatavošanās

 

2008. gada vasaras sākumā nolēmu, ka beidzot pienācis īstais laiks bērnus (meitai – 9, bet puikam – 6 gadi) aizvest uz Dānijas Legolandi. Plauktā atradu no 2000. gada žurnāla "Mans Mazais" izplēsto ceļojuma aprakstu ar dažām bildēm. Jau toreiz, kad meita bija tikai 2 gadiņus veca, zināju, ka mūsu ģimene turp kādreiz aizbrauks. 

 

Legolandes parks atrodas Dānijas pilsētā Bilundā (Billund). 2008. gada pavasarī aviokompānija Air Baltic atklāja tiešo reisu uz Bilundu, tāpēc ceļš uz Legolandi kļuva ātrāks. Iepriekš, kad par šo reisu nezināju, biju domājusi ceļot ar mašīnu un prāmi. Tas būtu ilgāk, nogurdinošāk (īpaši bērniem) un arī dārgāk. Lidmašīna uz Bilundu lidoja 2 reizes nedēļā: ceturtdien un svētdien. Biļetē norādītais lidojuma ilgums 1 stunda 50 minūtes. Reāli gaisā tiek pavadīta 1 stunda 20-30 minūtes. Bērni par to tikai priecājās, jo uz mūsu laukiem Latgalē jābrauc ilgāk kā 3 stundas.


Sagatavošanās

2007. gada jūnijā - kā ik gadu, vairākas dienas kopā ar bērniem atpūtāmies Ventspilī, tāpēc jūlijā ieplānoju tikai 2 dienu ilgu ģimenes ceļojumu. Pēc bērnībā noskatītās latviešu filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, biju nolēmusi kādreiz aizbraukt uz Munameģi, lai redzētu, kas tur tik īpašs, par ko Lāsmiņa filmā tā jūsmoja. Nu, bija pienācis īstais laiks šim braucienam. Patriotisku jūtu vadīta, nolēmu, ka pie vienas reizes mēs varētu aplūkot arī Latvijas augstāko kalnu, bet pēc tam abus kalnus salīdzināt. Tā arī radās maršruta nosaukums: “Gaiziņš – Munameģis”.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Grāmatu pirkšana Latvijā sāk kļūt jau par bagātnieku privilēģiju.