Vecāku žūrijas grāmata no "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2015. gada kolekcijas".

No 5 zirņiem piešķiru

 

Saturiskā ziņā viduvēja grāmata, kuras atrisinājumu varēja paredzēt jau pašā sākumā.

Pēc būtības esmu taisnības cīnītāja, tāpēc neciešu melus un nodevību. Jo nepateiktais un neizstāstītais, bet ilgu gadu garumā noklusētais un turētais noslēpumā, manā skatījumā arī ir meli un nodevība. Tāda netīrības sajūta radās gan pret Elsu (kaut arī viņa uz miršanas gultas), gan pret Marti. Vairākus gadu desmitus abi vecāki no meitas Eleonoras slēpa patiesos iemeslus, kāpēc viņu bērnībā pameta auklīte Ēva, kuru meitene trīs gadu garumā uztvēra gandrīz kā savu otro māti, jo īstā māte lielākoties bija prom semināros, konferencēs un lekcijās.

Uzskatu, ka katram šajā mīlestības trīsstūrī bija sava vaina. Bet visvairāk nosodu Marti, kurš, diemžēl, rīkojās tikpat pārgalvīgi, kā lielākā daļa precētu vīriešu, kas neaizdomājas par sekām. Kā suns, kuram ir divi saimnieki, Marti šaudījās no Elsas pie Ēvas. Vai tiešām visi mākslinieki arī dzīvē ir tik haotiski kā savos darbos? Un rezultātā tika salauztas sirdis visiem trijiem. Un vienam tā sirds bija salauzta tik ļoti, ka salīmēt, saskrūvēt, sacementēt vai arī citādā veidā to sadabūt kopā, vairs nebija iespējams.

Garlaicīgākās teksta daļas grāmatā laidu garām. Labai grāmatai gan to neatļautos. Tracināja, ka vairāki sieviešu personāži tika uzrunāti kā meitene. Tas bieži sajauca galvu. Tomēr daži citāti grāmatā man ļoti patika.

 

Citāti

“Cilvēkam ir iespējams iziet no savas dzīves neatvadoties, nepaskaidrojot iemeslus. Ir iespējams pārkāpt slieksnim, atstāt citus raudam, kliedzam, dienām ilgi guļam uz priekšnama grīdas. Ir iespējams pateikt tiksimies rīt, skaidri zinot, ka tikšanās vairs nekad nebūs.”

“Bērnu realitāte sastāv no sapņiem un rotaļām. Meli tajā ieaužas nemanot. Vai varbūt tieši tāda arī ir cilvēku realitāte. Sapņi, rotaļas, meli.”

“Jaunajiem ir visa pasaule, un viņi to bezbēdīgi šķērdē, jo nepacietībā deg tikt pie citām pasaulēm, arvien jaunām.”

“Tas pieder pie lietas. Mātes savām meitām kļūst par bērniem, bet meitas par auklēm.”

“Cilvēki ir gatavi izturēt nez kādas sāpes, lai tikai iegūtu parastas dienas. Kaut simt. Vai desmit. Vai vienu, ja vairāk netiktu dots. Vienu dienu, kurā varētu piecelties, iziet pa durvīm, pamanīt, kāds ārā laiks, un ieplānot pusdienas vai tikšanos vai tikai lolot nodomu par pastaigu cauri pilsētas centram.”

“Mīlestība ir bezgalīga atbildība par otru.”

 

Grāmatai piešķīru 3 zirņus, bet ceturto mazo zirnīti iedevu par vērtīgajiem citātiem.


No 5 zirņiem piešķiru

  

Kad grāmatu pirmo reizi ieraudzīju grāmatnīcas "Zvaigzne ABC" skatlogā, nodomāju, ka tā ir mazu bērnu izzinošā grāmata ar dažādiem skaņas efektiem. Taču tiklīdz iegāju veikalā, sapratu, ka, neskatoties uz grāmatas augsto cenu (ap 40 eiro), man tā noteikti jāiegādājas. Meita jau kopš bērnības aizraujas ar putnu izzināšanu, tāpēc grāmata papildinātu viņas bibliotēku par putniem.

Lai arī zināju, ka internetā pieejami putnu dziesmu ieraksti (http://www.putni.lv/index_balsis.htm), šī grāmata man šķita parocīgāka. Vienīgais žēl, ka grāmatā aplūkotie ir Zviedrijā sastopamie putni, jo autori ir zviedri. Piemēram, gribēju dzirdēt griezes balsi, bet grāmatā tāda putna nav. Vēl man šķiet mīnuss, ka līdzās putniem nav attēli ar olām.

Lai gūtu patiesu informāciju par Latvijas putniem, papildus var izmantot J. Baumaņa un V. Klimpiņa grāmatu "Putni Latvijā". Tajā ir putnu attēli, apraksti un olas. Toties trūkst putnu balsis.

Grāmata "Putnu dziesmas" mūsmājās nolikta uz galda pieejamā vietā, lai ejot garām, rastos vēlme grāmatu pašķirstīt un ieklausīties putnu balsīs. Domāju, ka īpaši tuva šī grāmata kļūs ziemas mēnešos, kad putnu balsis ārpus mājas būs pieklusušas.


No 5 zirņiem piešķiru

Cik noprotu, tā ir otrā karikatūrista grāmata. Zinu, cik grūti izdomāt, kā attēlot kādu notikumu vai situāciju, pārvēršot to par joku. Gata darbus pirmo reizi pamanīju 2004. gadā CSDD Rīgas nodaļā (Bauskas ielā). Protams, ka izstāde toreiz bija par satiksmes drošības tēmu "Karikatūra uz Latvijas ceļiem…"


Daina Tabūna „Pirmā reize”12.07.2015.

Vecāku žūrijas grāmata no "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2015. gada kolekcijas".

No 5 zirņiem piešķiru

   

Kad grāmatu atnesu no bibliotēkas, tās nosaukums 16 gadīgajai meitai šķita intriģējošs. Viņa domāja, ka grāmatā būs stāstīts par pirmo mīlestību un pirmo intīmo pieredzi, tāpēc grāmatu izlasīja pirms manis. Bija manāmi vīlusies.

Grāmatā iekļauti 7 stāsti. Lai arī katra stāsta varoņiem citādi vārdi, man radās iespaids, ka stāstu galvenā varone ir pati rakstniece dažādos vecumposmos. Valoda laba, bet saturs nav īsti manā gaumē. Pēc dažiem stāstiem radās jautājums: "Ko īsti rakstniece ar to gribēja pateikt?" Vislabākie šķita "Slepenā kaste" un "Tur, ārā". Pēdējo stāstu "Aukstā zeme" vispār nespēju izlasīt līdz galam. Tā kā divas dienas pavadīju laukos, kur nebija iespējams iet ārā, jo lija lietus, lasīju. Citādā situācijā šai grāmatai nebūtu atvēlējusi tik daudz laika. 


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt un izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Cilvēkam raksturīgs bīties un izvairīties no nezināmā. Kas bijību pārvar, tas, gluži kā datorspēlē, pāriet uz nākamo līmeni.