No 5 zirņiem piešķiru

Grāmatu nopirku meitai, taču vispirms izlasīju pati. Ļoti laba jauniešiem, jo uztverama kā  tāds pamudinājums, iedrošinājums. Savukārt man – 45 gadniecei – grāmata radīja nepilvērtības kompleksus, jo sāku aizdomāties un pat nožēlot, ka savā dzīvē ne ko tik globālu un finansiāli veiksmīgu neesmu pasākusi.

Lasot grāmatu secināju, ka veiksmīgam uzņēmējam jāpiemīt 5 īpašībām:

1) zināšanas specialitātē vai arī savā hobijā;

2) perfekta angļu valodas prasme (literatūras lasīšana, starptautisku kontaktu veidošana, konferenču un kursu apmeklēšana);

3) komunicēšanās māka (ekstraverti cilvēki);

4) uzņēmība, atbildība, nedaudz nekaunības;

5) ķēriens uz naudas iegūšanu.

Pēc Latvijā panākumus guvušo cilvēku stāstījuma sapratu, ka savs bizness, diemžēl, atņem gan veselību, gan ģimenes kopā būšanu, tāpēc jaunietim jāizvēlas, kas viņa dzīvē būs galvenais. Varbūt no visa pa druskai, lai būtu līdzsvars?


Frederiks Beigbeders „Mīlestība ilgst trīs gadus”15.03.2015.

No 5 zirņiem piešķiru

        

Drīzāk to nosauktu par vīrieša rakstītu dienasgrāmatu, kas adresēta sievietēm, jo nez vai citi vīrieši spētu sagremot šo sievišķīgi ņaudulīgo jūtu izvirdumu. Galvenais varonis (iespējams, ka pats autors), kaut arī viņam jau ir 30, vēl nav nobriedis nopietnām attiecībām, jo uzvedas kā bezatbildīgs 18 gadnieks. Tas, ka nesen šķīries no sievas un viņu pametusi mīļāka, nav pamats vīrietim izrādīt savu vājumu. Kāpēc mums tiek iepotēti stereotipi, - līdzko vīrietim slikti, ir jāpiedzeras un jāpārguļ ar pirmo, kas pagadās. Kāpēc vīrieši šādās reizēs izturas kā bez bremzēm? 30 gados jau būtu tā kā laiks iedegties kādai morāles normu signāllampiņai.

Grāmatas autors lasītājiem burtiski uzspiež dogmu, ka mīlestība ilgst trīs gadus. Tas mani nedaudz nokaitināja, tāpēc internetā pameklēju, ko par mīlestības ilgumu raksta psihologi. Viņu skatījumā runa iet par iemīlēšanās posmu, kura laikā organisms izstrādā vairākus hormonus, kas rada laimes sajūtu. Par iemīlēšanās posma garumu psihologu domas dalījās – no pusotra gada līdz 4 gadiem. Kad iemīlēšanās posms beidzas, laimes hormonu izdalīšanās mazinās, rozā brilles nokrīt un mīļotajā cilvēkā tiek saskatīti trūkumi. Tas pāris, kurš tiek pāri šai attiecību krīzei, var ieiet nākamajā mīlestības posmā, kas vairs nav tik emocionāli vētrains kā iemīlēšanās laiks. Un vēl psihologi atzīst, ka mīlestība var būt ilgstoša, ja divi cilvēki ik dienas piestrādā pie savām attiecībām. Un te nav domāta tikai kaisle un sekss, kas ir grāmatas autora formulētās mīlestības pamatā.

P.S.

Pēc šīs grāmatas uzņemto filmu L`Amour dure trois ans (2012.) biju mēģinājusi skatīties kādu laiku pirms grāmatas lasīšanas. Diemžēl spēju izturēt tikai pirmās 5 vai 10 minūtes. Varbūt tajā dienā nebija īstais noskaņojums, bet vairāk pie šīs filmas neesmu atgriezusies.


No 5 zirņiem piešķiru

Grāmatu nopirku meitai, lai viņa, veidojot attiecības ar pretējo dzimumu, labāk izprastu vīriešu dabu. Kaut arī pašai šķita, ka par vīriešiem zinu pietiekami, nolēmu nedaudz palasīt. Kā par brīnumu, grāmata mani aizrāva. Apbruņojos ar marķieri un vērtīgākos citātus izcēlu. Tagad, kad grāmata jau izlasīta, to pārlapojot secinu, ka koši dzeltenās citātu rindas ir gandrīz katrā otrā lappusē. Pie sevis smejos, ka tas man sāk atgādināt mācību grāmatu.

Jau pašā sākumā autors uzskaita trīs galvenās lietas, kas motivē vīriešus realizēties: kas viņi ir, ko viņi dara un cik daudz pelna. Lai arī kā sievietes vēlētos, bet mēs neietilpstam šajā trijniekā. Kamēr vīrietis nebūs sasniedzis izvirzītos mērķus visās trijās jomās, viņš būs pārāk aizņemts, lai mums pilnvērtīgi (ar nopietniem nolūkiem) pievērstos. Domāju, ka šo būtisko teorēmu ir jāpatur prātā jaunām meitenēm, kas sacerējušās uz nezin ko.

Autors norāda vēl vienu būtisku vīriešu īpašību, kas viņus virza uz mērķi, proti, vēlme izcelties. Vīriešiem ir jājūt, ka viņi kādā jomā ir vislabākie. Ne velti amerikāņu filmas, kas domātas pusaudžiem, stāsta par supervaroņiem. Tādā veidā jau no bērnības puišiem tiek iepotēts (pozitīvā nozīmē), ka jābūt pirmajam un vislabākajam.

Viena grāmatā aprakstītā situācija man lika skaļi smieties, jo tajā ļoti labi parādīts, kā uz vienu un to pašu problēmu raugās sieviete un vīrietis. Proti, divām darba kolēģēm ir vienādas blūzes. Sievietes šo situāciju uztver saasināti un dramatiski, bet vīrietis – pavisam vienkārši, piedāvājot to atrisināt vienā momentā (50. un 51. lpp.).

Protams, ka es varētu sniegt īsu grāmatas konspektu, jo man taču ir dzeltenie citāti, bet domāju, ka katra lasītāja grāmatā atradīs savus vērtīgos citātus, kas var noderēt, lai labāk izprastu vīriešus.


 

No 5 zirņiem piešķiru

Ļoti laba un aizkustinoša grāmata. Jau laikus brīdinu, ka tās lasīšanai jāparedz visa diena, jo atrauties no grāmatas nav iespējams. Pie tam sev līdzās jānoliek salvetes, jo bez asarām lasīšanas procesā neiztikt.

Grāmatas sākumā publicētajās atsauksmēs atradu vienu vienīgu teikumu, kas pasaka visu: „Smeldzīgs stāsts par mīlestību, spēju mācīties un ļaut aiziet.”

Lūisai ir 26 gadi, bet viņa vēl joprojām īsti nezin, par ko vēlētos būt un ko dzīvē vēlētos sasniegt. Jau kopš mazotnes viņa sevi salīdzina ar jaunāko, bet par Lūisu gudrāko māsu, tāpēc izjūt mazvērtības kompleksus. Jaunā sieviete, varētu teikt, ka ir diezgan pieticīga, jo ar mieru visu dzīvi pavadīt savā mazpilsētā, un viņu pilnībā apmierina darbs kafejnīcā. Vienīgais, kas Lūisu atšķir no parastas mazpilsētas meitenes – ekstravagantais ģērbšanās stils. Diemžēl kādu dienu viņa savu darbu kafejnīcā zaudē. Lai nopelnītu iztiku, jaunā sieviete piekrīt invalīda kopējas darbam.

Vils jau divus gadus pavada ratiņkrēslā. Pirms liktenīgā ceļa negadījuma viņš bija izskatīgs, sportisks un pārdrošs vīrietis, taču tagad viņš kļuvis īgns un neciešams. Vila māte pieņem darbā Lūisu, jo cer, ka viņa kļūs par Vila draugu un atgriezīs dēlā zudušo dzīvesprieku.

Lūisas un Vila satikšanās ienes pozitīvas izmaiņas abu dzīvē. Viņi ne tikai viens otrā iemīlas, bet viens no otra daudz ko mācās.

Šo grāmatu vīrs man uzdāvināja dzimšanas dienā (2013. gadā). Kā jau allaž, pirms pirkšanas viņš cītīgi pārlasīja komentārus Krievijas forumos. Tie nepievīla. Diemžēl uz to mirkli, kad lasīju grāmatu, latviešu valodā no 10 Džodžo Mojas grāmatām bija izdota tikai šī. Internetā atradu divu autores e-grāmatu tulkojumus krievu valodā: „Последнее письмо от твоего любимого” un „Девушка, которую ты покинул”. Protams, ka izlasīju. Šīs grāmatas arī bija labas (sevišķi otrā), tomēr manā skatījumā nespēja pārtrumpot „Pirms atkal tiksimies”.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt un izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Cilvēkam raksturīgs bīties un izvairīties no nezināmā. Kas bijību pārvar, tas, gluži kā datorspēlē, pāriet uz nākamo līmeni.