Beziniciatīva

Līdz šodienai vēl neviens nebija uzņēmies iniciatīvu sastellēt un izrotāt plastmasas egli. Manējiem iestājies kaut kāds pofigisms. Ir kā svētkus gaida, bet papūlēties atbilstošas gaisotnes radīšanā vēlmes nav. Atkal tas bija jādara man, kaut es mierīgi varētu iztikt bez visiem šo svētku atribūtiem.


Omīte

96-us gadus vecā omīte tā arī nav atlabusi kopš 13. decembra kritiena. Sagādājām patīkamu Ziemassvētku pārsteigumu, aizbraucot ciemos pie viņas uz slimnīcu. Ceļš uz Latgali nebija no nekādiem vieglajiem – turp un atpakaļ pavadītas gandrīz 6-as stundas un nostūrēti vairāk kā 360 km.

Katru reizi atvadoties no omītes, pieļauju domu, ka tā varētu būt pēdējā reize. Bet ko tu padarīsi, ja cilvēks pats jau sen ir noskaņojies mirt.


Hormoni un svars

Katru dienu uzkāpju uz svariem. Man jau sāk likties, ka pieņemos smagumā ne pa dienām, bet pa stundām. Tik daudz pēdējo reizi svēru pirms 17 gadiem, kad biju grūtniecības vidusposmā. Vīrs smejoties teica, ka es gatavojos nākamajam cūkas gadam. Kaut kas jāsāk darīt lietas labā.


Bankas

Ciest nevaru iet uz banku, jo tur vienmēr ilgi jāgaida. Ja jau diena tā izpurgāta, tad izpurgāju to līdz galam. Nokārtoju darīšanas divās bankās.


Šuvēja

Atrāvos uz dažām dienām no mācībām un uzšuvu vesti.


Cepures priekšrocības

Ziemā ir arī kāds labums, proti, no mājas var iziet ar netīriem matiem, tos paslēpjot zem cepures.


Īsā diena

Pa visām Ziemassvētku brīvdienām esam tā noslaistījušies, ka guļam līdz 12-tiem. Ar visu to ilgo gulēšanu diena šķiet pavisam īsa, jo četras stundas pēc mošanās jau sāk palikt tumšs.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Grāmatu pirkšana Latvijā sāk kļūt jau par bagātnieku privilēģiju.