Kā cīnījos ar apavu veikalu par patērētāja tiesībām

Vienmēr esmu uzskatījusi, ka apavi jāpērk kvalitatīvi un to mēģināju iestāstīt arī meitai, taču jaunieši domā pavisam savādāk, pie tam, ja par preci pašiem nav jāmaksā. 2019. gada 16. novembrī vienā no Rīgas lielajiem tirdzniecības centriem meitai tika nopirkti zābaki. Apavu veikala nosaukumu neminēšu, bet zinu, ka šīs firmas veikali atrodas visos lielajos Rīgas tirdzniecības centros. Šajos veikalos var iegādāties gan labu un pazīstamu firmu apavus, gan sliktākas kvalitātes nezināmu firmu apavus. Domāju, ka pēc šīm norādēm jau var “izkalkulēt vainīgo”.

Pēc 2,5 mēnešu valkāšanas, zābaki, protams, saplīsa, tāpēc 2020. gada 4. februārī, uzrādot pirkuma čeku, apavus nodevu veikalā. Prasījuma pieteikumā norādīju, ka abu kāju zābakiem atirušas vīles virs kapes (caurumiem varēja izbāzt cauri pirkstu) un kreisās kājas zābakam bojāts rāvējslēdzējs. Norādīju, ka vēlos saņemt atpakaļ naudu.

20. februārī pa e-pastu saņēmu veikala atbildi. Fragments no tās - “Informējam, ka, konsultējoties ar kvalificētu apavu meistaru, ražošanas defekti netika konstatēti. Plīsuma cēlonis – pārslodze velkot apavus. Rāvējslēdzējs ir bojāts mehāniski, radot pārmērīgu pārslodzi un berzi. Atsaucoties uz iepriekš minēto, pretenzija uzskatāma par nepamatotu, jo apavi sabojāti nevērīgas valkāšanas rezultātā. Līdz ar to informējam, ka nepiekrītam apmierināt Jūsu prasību – atgriezt par preci iztērēto naudas summu.”

Nolēmu, ka es no savas prasības neatkāpšos. Mēģināju atrast internetā, kā citi cīnījušies par savām tiesībām. Atradu vienu interesantu rakstu un nolēmu “izspēlēt trumpi”. Tajā pat dienā uzrakstīju veikalam e-pastā atbildi: “Labdien! Apaviem iebraukšu pakaļ 25. februārī. Tajā pašā dienā apavi tiks iesniegti Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Saņemot savus apavus, vēlos noskaidrot kvalificētā kurpnieka vārdu, uzvārdu, tālruni, apliecības numuru (vai citu apliecinošu dokumentu par viņa kvalifikāciju), jo Jūsu vēstulē nebija norādīts neviens no šiem datiem. Teksts “…konsultējoties ar kvalificētu apavu meistaru…” man neko neizsaka. Vēlētos Patērētāju tiesību centra strīdu risināšanas komisijai iesniegt arī šos datus.”

Mans “izspēlētais trumpis” trāpīja tieši mērķī. Šodien, 21. februārī, piezvanīja no veikala un teica, ka viņi šīs dienas laikā iesniegs kvalificētam kurpniekam zābakus, lai viņš veiktu ekspertīzi. No tā vien var secināt, ka iepriekš nekāda ekspertīze netika veikta. Veikals vienkārši no pircēja atkratījās, melojot savā labā.

Šovakar no veikala saņēmu jaunu e-pastu ar diviem dokumentiem. Pirmais dokuments – apavu salona “Elegants” eksperta slēdziens. Fragments - “Apavos ir nozīmīgs ražošanas defekts – izirusi vīle kapes daļā. Izstrādājuma nolietojuma pakāpe – 18%.” Otrs dokuments – veikala atbilde. Fragments -  “Izskatot Jūsu iesniegto prasījuma pieteikumu un ņemot vērā apavu vizuālo izskatu un minētos defektus, SIA … vērsās pie Latvijas Amatniecības kameras eksperta … kunga, lai saņemtu konsultāciju par Jūsu apaviem. Konsultācijas laikā apaviem tika konstatēts ražošanas defekts. Informējam, ka pie skaidras naudas atmaksas tiks ņemts vērā preces nolietojums vai labums, ko Patērētājs guvis lietojot preci. Attiecīgi tiek aprēķināts nolietojums – 18%.”

Tā es pierādīju savu taisnību un izcīnīju savas tiesības.


Skaists datums

20.02.2020.


Netaisnība

Kad medus mucai klāt pielej karoti darvas, tiek sabojāts viss medus. Kad darvas mucai klāt pielej karoti medus, paliek tā pati darva. Kāpēc sliktajam nekas nevar kaitēt?


Верь но проверь*

Vakar no novada pašvaldības saņēmu oficiālu rēķinu “Maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli 2020. gadam”. Gandrīz apkritu, jo par dārza mājiņu jāmaksā nevis 8,56 eiro kā citus gadus, bet 64,22 eiro (2-3 reizes dārgāk nekā par dzīvokli). Pēkšņi bez nekāda pamatojuma nodokļa likme no 0,2% uzaugusi līdz 1,5%.

Internetā uzmeklēju savas pašvaldības izdotos noteikumus, kuros rakstīts, ka 1,5% likmi piemēro objektam, kurā dzīvesvietu nav deklarējusi neviena persona, taču šis punkts neattiecas uz dārza mājiņām un vasarnīcām ar kopējo platību līdz 40 m2. Tā kā mūsu dārza mājiņa ir 32,30 m2  liela, nolēmu zvanīt pa norādīto tālruni un apstrīdēt izrakstīto rēķinu.

Sazvanīju. Izrādās, ka šie dati sistēmā rādās automātiski jau ilgu laiku. Pagājušajā gadā grāmatvede kļūdas izčekoja manuāli, bet šogad … (johaidī, kāds zābaks to sistēmu programmējis). Rezultātā par dārza mājiņu un zemi man jāmaksā nevis atsūtītā summa – 99,14 eiro, bet tikai 43,48 eiro.

Pieļauju, ka kāds kļūdu savā rēķinā nebūs pamanījis un samaksās vairāk nekā būtu vajadzējis.

* Krievu sakāmvārds “Tici, bet pārbaudi”.


Stiprā sieviete

Dažu stundu laikā bija jāatrisina praktiska problēma datordizainā. Sākotnēji nezināju, pat no kā sākt. Esmu pieradusi savas problēmas neuzkraut citiem un nesākt lūgties, lai palīdz vai vēl ļaunāk – izrādīt savu vājumu raudot. Jau no paša sākuma iegalvoju, ka esmu stipra sieviete un tikšu ar to galā. Beigās tā arī bija.


Jaunas spēles

Pirmā galda spēle pašlaik top tipogrāfijā un nemaz nav zināms, vai vispār pēc tās būs pieprasījums, bet galvā jau briest jaunas idejas.


Studentu vasaras atceres diena

Kamēr dēls Pociema Kultūras namā (Limbažu novadā) piedalījās novusa turnīrā, gremdējos atmiņās, jo tālajā 1991. gada vasarā, kad lielākā daļa Latvijas kolhozu jau bija uz likvidācijas robežas, studentu vienībai “Ada” izdevās atrast darbu Pociema kolhozā.

Kādreiz līdz šai vietai no Rīgas varēja nokļūt ar vilcienu. No necilās Pociema stacijas, kurā atradās vien neliela koka būdele tualetes lielumā, cauri mežam līdz ciemam pa īsāko ceļu nācās čāpot vairākus kilometrus. Esam to darījuši pat melnā tumsā. Atceros, ka bija baisi. Nolēmu ar mašīnu aizbraukt un apskatīties stacijas vietu. Sliežu vairs nav. Mežam cauri, gluži kā ar lineālu novilkta, iet gara, taisna stiga vienādā platumā.

Kādreizējā vilciena sliežu vieta Pociemā.

Tajā vasarā gandrīz katru sestdienu vai svētdienu no Pociema braucām uz Limbažiem vai Tūju. Šodien pabiju arī šajās vietās. Prieks, ka Limbaži pēdējo gadu laikā pārvērtušies, kļūstot par pievilcīgu pilsētu, taču Tūja par manu ierašanos sevišķi nepriecājās, sagaidīdama ar aukstu vēju.

Akmeņainā Tūja.

 

Tālajā 1991. gada vasarā, kad tiku ierakta Tūjas smiltīs.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt un izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Vai bērni savus vecākus mīl tikpat stipri, kā vecāki savus bērnus?