Varžu koris

Kad bijām izstaigājuši Salaspils Botānisko dārzu, savējiem jautāju, kas paticis visvairāk. Visi kā viens atbildēja: “Varžu koris.”

Botāniskā dārza nostūrī, kur atrodas dīķis, pie ūdensrožu lapām nārstam pulcējās vairāki desmiti zaļās vardes. Tēviņiem kurkstot, kā lieli, balti burbuļi pie mutes uzpūtās ārējie rezonatori. Pilsētā dzīvojot, neko tādu agrāk nav nācies redzēt.

 

Balkona sienas dekors

Pabeidzu balkona sienas dekoru, kam veltīju vairākas dienas. Tagad sarkanā ķieģeļu siena vairs nebūs redzama.

Balkona sienas dekors, kas šūts no mākslīgajiem augiem.


Mīļākās statusā

Pirms braukšanas ar riteni vīram pateicu, ka laulības gredzenu nevilkšu, jo karstumā sapamps pirksts, un gredzens tikai traucēs. Uz to man vīrs atbildēja: “Tad sanāk, ka es būšu precējies vīrietis, kas devies izbraucienā ar savu mīļāko.” Teikšu godīgi, ka man pat iepatikās šī doma - būt mīļākās statusā.

 

Raķete

Skatījos, kā gaisā paceļas SpaceX kosmosa kuģis ar diviem astronautiem. Neapskaužu ne viņus, ne viņu tuviniekus, kas turpmākās nedēļas dzīvos kā uz oglēm.


Pēdējā mācību diena

No rīta savā e-pastā saņēmu dēla liecību pdf formātā. Izpalika pēdējā mācību diena ar ziedu pasniegšanu skolotājai un atvadām no klases biedriem.


Pazudušais laulības gredzens

No rīta pamanīju, ka uz pirksta nav laulības gredzena. Parasti šim faktam nepievēršu uzmanību, jo bieži, kad tas traucē, mēdzu noņemt. Ir bijis pat laiks, kad ilgstoši staigāju bez gredzena.

Palūkojos virs spoguļa uz plauktiņa, kur parasti to nolieku. Nebija. Ielūkojos naudas makā, kur to ielieku, ja esmu ārpus mājas. Atkal nekā. Varbūt remontējot meitas dzīvokli to netīšām novilku kopā ar darba cimdu, un tagad tas guļ kādā būvgružu maisā? Ko darīt? Ja nu laulības gredzena pazaudēšana ir slikta zīme…

Kad galīgi sastresojos, gredzena meklēšanā iesaistījās vīrs. Viņš atbīdīja spoguli no sienas, un uz grīdas ar klusu plunkšķi nokrita mans gredzens. Cik atvieglota jutos, ka nebūs jārakājas pa būvgružu maisiem, to meklējot.

 

Darbs atvaļinājuma laikā

Maija vidū piezvanīja no skolas un pateica, ka atvaļinājums sāksies no 1. jūnija. Vakar, izliekot gada vērtējumus, noskaidrojās, ka divi skolēni manā priekšmetā ir nesekmīgi. Tagad sanāk, ka man sava atvaļinājuma laikā jāiet uz skolu, lai abiem slaistiem novadītu vasaras darbus. Esmu nikna uz vadību, kas atvaļinājumu izkārtoja tik ātri, neparedzot divas nedēļas nesekmīgo apmācīšanai.


Vakara pastaiga

Lūkojoties uz Ķeguma HES, pie Daugavas sagaidīju saulrietu.

Tālumā Ķeguma HES.


26. maijs, otrdiena26.05.2020.

Kad ūdens mutē smeļas

Pēc divu mēnešu neskaitāmiem atgādinājumiem e-klases dienasgrāmatā, trīs dienas pirms vērtējumu izlikšanas beidzot pamodās viens slaists, “uzcepdams” ātros darbiņus uz 3 un 4. Pēc tam sekoja mātes uzbrukums ar pārmetumiem, ka pārāk zemu esmu novērtējusi, jo bērnam zūd motivācija zīmēt. Rodas jautājums, – ko tā motivācija darīja divus mēnešus?


Garā diena

Priecājos par garajām, gaišajām dienām, kurās var paspēt izdarīt tik daudz. No rīta izlaboju e-klasē iesūtītos skolēnu zīmējumus, pēcpusdienā dažas stundas nodarbojos ar remontdarbiem, pēc tam aizbraucu nomazgāt mašīnu, tad ar riteni izbraucu pa mežu un dienas noslēgumā līdz vēlai naktij atkal laboju skolēnu darbus.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt un izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Cilvēka dabā ir priecāties par saviem sasniegumiem, kas gūti, piepūles procesā pārvarot dažādas grūtības.