Beigu sākums

Šodien beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtas situācija. Sapratu, ka šie trīs mēneši manu ikdienas dzīvi nav sevišķi izmainījuši, kā tiek klāstīts medijos, ka pēc Covid-19 nekas vairs nebūs tā kā agrāk.


Tukšā diena

Bezjēdzīgi pavadīta diena maģistra darba gaisotnē. Labi, ka ārā līņāja.

 

Ēdelīgā pīle

Jau vairākas dienas gar daudzdzīvokļu mājām pastaigājas kāda bezbailīga pīle. Skaļi pēkšķ un skatās uz augšu, vai kāds viņu netaisās pabarot. Tā “ubagodama” un par sevi skaļi ziņodama, viņa pāri pagalmam tipina no mājas uz māju.


Ledus krusa

Vairākām pagalmā stāvošajām automašīnām skanēja signalizācijas sirēnas, jo ledus gabaliņi kapāja visu pēc kārtas, kas gadījās ceļā.

Krusas graudi, kas pa atvērtajām balkona durvīm iekrita istabā.


7. jūnijs, svētdiena10.06.2020.

Apņemšanās

Nevēlos palaist garām vasaru. Centīšos izbaudīt, cik vien var, jo, kad dzīve pusmūžā, tu nezini, cik tādu vasaru tev vēl ir atlicis.

 

Piepūšamais gulbis

Meita nopirka ūdens matraci – gulbi. Piepūta to un nolika balkonā vēdināties. Gulbis ir tik liels, ka aizņem pusi mūsu balkona. Vai arī otrādāk – balkons ir tik mazs, ka tajā pat piepūšamais gulbis šķiet milzīgi liels.


Auto sapņi

Izskatās, ka auto teorētiskie kursi (bijušas 3 nodarbības) dēlu pamatīgi ietekmējuši, jo pa miegam, ar roku žestikulējot, kādam skaļā balsī mēģināja iestāstīt, ka pie sarkanā nedrīkst braukt. Kad šorīt viņam atstāstīju, dēls smējās, jo neko neatcerējās.

 

Ilgie gadi un neziņa

Meita sabēdājās, jo lielākā daļa bijušo klases biedru šovasar ieguva bakalaura grādu, bet viņai medicīnā vēl trīs gadi priekšā. Un nav teikts, ka pēc sešiem nomācītiem gadiem, rezidentūrā būs iedalīta budžeta vieta uz viņai vēlamo specialitāti.


Mācību diena

Pa dienu aizbraucu uz augstskolu, kur koronavīrusa dēļ nebiju bijusi kopš 10. marta (gandrīz 3 mēnešus), bet vakarpusē vairākas stundas pavadīju, drukājot visus maģistra darba eksemplārus.


Smagums un atmiņas

Visu vakaru jutos kā izsista no sliedēm, jo pavisam nejauši uzzināju, ka janvāra sākumā traģiski mirusi klases biedrene, ar kuru nomācījos kopā visus 11 gadus. Pirms dažām dienām biju tieši iedomājusies, ka drīz satiksimies, jo viņa vasarās reizēm ciemojas dzimtajā pilsētā.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt un izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Cilvēkam raksturīgs bīties un izvairīties no nezināmā. Kas bijību pārvar, tas, gluži kā datorspēlē, pāriet uz nākamo līmeni.