Meitas 12 gadu jubilejā visa ģimene devāmies uz Latvijas Nacionālā teātra izrādi „Makss un Morics”. Par šīs izrādes apmeklēšanu, protams, bērni zināja labu laiciņu iepriekš, jo bijām vienojušies. Tomēr gribējās meitai sagādāt dzimšanas dienas pārsteigumu, kas paliktu atmiņā uz ilgāku laiku. Viņai nezinot, nedēļu pirms jubilejas sazinājos ar teātra darbinieci (neatceros vairs, ar kuru) un palūdzu, vai pēc izrādes būtu iespējams kopā ar Maksu un Moricu nofotografēties. Man tika sniegta pozitīva atbilde. Meita līdz pēdējam brīdim par šo norunu neko nezināja. Viņa nesaprata, kāpēc pēc izrādes mēs neejam prom, bet dodamies uz kādu no teātra telpām. 

Vēl viena ideja. Proti – Rīgas Kino muzejā izveidot pašiem savu animācijas filmiņu. Kad uz turieni aizvedu savus bērnus, tā gan nebija dzimšanas diena, bet iespaidi tāpat palika diezgan spēcīgi. Bērni un arī es (tētis gan atturējās) piedalījāmies leļļu filmiņas „Sarkangalvīte” tapšanas procesā. Pēc tam tikām pie šīs filmiņas diska. Pēc muzeja apmeklēšanas meita mājās fotografēja, lika kadrus vienu aiz otra un veidoja savas leļļu animācijas īsfilmiņas. 

 

Bērni izdomāja, ka filmiņā "Sarkangalvīte" vilkam virsū uzgāzīsies skapis.

 

Ja uz dzimšanas dienu uzaicināts neliels bērnu skaits, var noorganizēt pārgājienu vai ekskursiju. Vienu gadu dēlu ar draugiem aizvedu uz Lielvārdi. Kā galveno dāvanu ieplānoju jaunā „Izziņas un eksperimentu centra” apmeklēšanu. Laicīgi sazvanījos un sarunāju viesošanās laiku. Lai diena būtu piepildītāka, pirms centra bērnus aizvedu uz Uldevena koka pili, kur puikas kārtīgi izskraidījās. Aiz pils pa taciņu aizgājām līdz Daugavai. Tur bija iespēja pavizināties ar kuģīti, bet mēs nevēlējāmies. Tad dēlu ar draugiem aizvedu līdz Lielvārdes parkam, kur līdzās Lielvārdes pilsdrupām atrodas koka skulptūru dārzs. Protams, ka puišiem šāda pastaiga šķita garlaicīga, bet viņi pārāk nesūkstījās. Puiši uzrāpās uz lielā 80 tonnas smagā akmeņa – Lāčplēša gultas, kas atrodas līdzās Andreja Pumpura muzejam. Starpcitu, pieskaroties šim akmenim un iedomājoties vēlēšanos, tā piepildās. Tikai pirms skaršanās pie akmens, vienu pret otru jāsaberzē abas plaukstas. Pēc tam mēs aizbraucām uz kafejnīcu paēst un tad devāmies uz galveno apskates objektu - „Izziņas un eksperimentu centru”. Diena bija izdevusies. Gan interesanta un izklaidējoša, gan arī izzinoša.

Citā reizē dēlu ar draugiem aizvedu uz Rīgu. Tā kā dzimšanas diena iekrīt vasarā, ļāvu viņiem izbaudīt „Lido Atpūtas centra” (Krasta ielā) atrakcijas, arī šaušanu mērķī. Kad paēdām pusdienas, aizvedu viņus uz TV torni, lai no augšas paskatās uz Rīgu. Pēc tam braucām spēlēt boulingu un biljardu.


Meitas klases audzinātājs novembra pēdējās dienās katram skolēnam lika izvilkt lozi ar kāda klasesbiedra vārdu.  Šī klasesbiedra Ziemassvētku zeķē visa decembra garumā katru dienu bija jāieliek neliela dāvaniņa vai gardums. Protams, ka bija skolēni, kas savu slepeno draudziņu laika gaitā atšifrēja, taču manai meitai tas tā arī palika neatklāts noslēpums. 


1.

2.

Ir tik patīkami sestdien vai svētdien no rīta pamosties un dzirdēt bērnu rosīšanos virtuvē. Viņi gatavo pārsteigumu – brokastis mammai un tētim. Un tad tu saproti, ka tie ir svētki!

Kad dēlam bija deviņi gadi, viņš mammai māmiņdienā pagatavoja brokastis. Bļodiņā tika sabērtas kukurūzas pārslas, svaiga burkāna šķēlītes un šķiņķa gabaliņi (2.). Pienu klāt neriskēju liet, bet visu apēdu, tēlodama, ka garšo. Nedrīkstēju taču izbrāķēt dēla pirmo kulinārijas brīnumu.


Sirsniņu kartītes11.09.2014.

1.

2.

3.

Sirsniņu kartītes var dāvināt ne tikai sirsniņdienā (14. februārī), bet arī dzimšanas dienā, vārda dienā, māmiņdienā (otrajā maija svētdienā) un tēva dienā (otrajā septembra svētdienā).

Visjaukākais pārsteigums būs bērna zīmējums (1.).

Kartītes ar rozā sirsniņu (2.) gatavošanā izmantots uz pusēm pārlocīts pelēks kartons, kura vienā pusē izgriezta sirds forma. Griezuma vieta aplīmēta ar pelēku dziju. Kartītes iekšpusē ielikta uz pusēm pārlocīta rozā papīra lapa. Abas papīra lapas kopā satur pušķītī sasiets rozā diedziņš.

Ja vēlas pakutināt kartītes saņēmēja nervus, jādāvina aploksnē ielikta sirsniņpuzle (3.), kuras otrā pusē uzrakstīts novēlējums. To varēs izlasīt tikai tad, kad kopā tiks salikti visi sirsniņas gabaliņi.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Grāmatu pirkšana Latvijā sāk kļūt jau par bagātnieku privilēģiju.