Rudenī tūrisma firma “Impro” viena ceļojuma laikā piedāvāja izbraukt cauri četrām valstīm. Ceļojums atbilda krievu teicienam “Голопом по Европе”  (tulkojums – Galopā pa Eiropu). Turpinājumā aprakstīšu vērtīgākās apskates vietas.

ITĀLIJA

Venēcijas lagūna

Venēcijas lagūna ir sekls Adrijas jūras līcis Itālijas ziemeļaustrumos. No 550 km² lielās lagūnas teritorijas 8% aizņem salas, bet 80% teritorijas aizņem sēkļi un purvi. Bez Venēcijas pilsētas te ir arī citas salas, piemēram, Burano, Lido, Murano, Torčello.

Venēcijas lagūnu aizņem sēkļi.

Tieši uz šāda veida sēkļiem tika uzceltas pirmās būves, pamazām veidojot apdzīvotību.

Viscaur apkārt salām virs ūdens redzami balķi ar gaismekli galā. Šie baļķi līdzvērtīgi autoceļu stabiņiem, jo norāda ceļu, kas paredzēts laivošanai. Ja laiva izbrauks ārpus norādītā ceļa, tā var uzskriet uz sēkļa. Tieši šī iemesla dēļ Venēcija bija pasargāta no iebrucējiem. Līdzko tuvojās sveši kuģi, vietējie baļķus/ceļu rādītājus novāca, un iebrucēju kuģi uzskrēja virsū sēklim.

Baļķi - ceļa rādītāji.

Nelielas saliņas.

Venēcijas lagūnas teritorijā galvenais pārvietošanās līdzeklis ir laiva. Tikai uz vienas no visām salām braukā mašīnas un autobusi. Ir salas, uz kurām dēļ tiltiem grūti pārvietoties pat ar bērnu un invalīdu ratiņiem.

Galvenais pārvietošanās transportlīdzeklis – laiva.

Pieņemu, ka šādi uz salu tiek piegādāta prece pārtikas bodītēm vai ēstuvēm.

Burano sala

Burano ir neliela sala, kas izstaigājama kājām. Mājas uz salas pārsvarā divstāvīgas vai trīsstāvīgas; pēc formas vienkāršas. Taču ir kāda nianse, kas šīs salas ēkas padara pievilcīgas - tās ir krāsainas. Gide stāstīja, ka pastāv divas versijas, kāpēc katra māja nokrāsota savādākā krāsā. Pirmā versija – kādreiz uz salas bijušas daudzas ģimenes ar vienādiem uzvārdiem. Lai zinātu, par kuru no 10, piemēram, Bartoli iet runa, teikuši: “Tas Bartoli, kurš dzīvo violetajā mājā.” Otra versija – jūrniekiem ap galvu esot apsieta lente tādā krāsā kā viņa māja, lai tad, kad pamatīgi piedzērušies, zinātu, kurp viņus aizvest.

Pretējos kaimiņus vienu no otra šķir kanāls.

Lai tiktu pie kaimiņa, nākas mērot ceļu līdz tuvākajam tiltiņam.

Bez krāsainajām mājām salai īpašu šarmu piedod arī zem logiem žāvēties izkarinātā veļa.

	Uz vairākām Venēcijas salām ir vietējie “Pizas torņi”. Šī ir Burano salas šķībā baznīca.

Burano salas etnogrāfiskais lepnums – ar roku darinātas mežģīnes. Diemžēl tajā dienā, kad apmeklēju šo salu, muzejs bija slēgts. Līdz ar to neredzēju oriģinālās mežģīnes. Veikalu bodītēs pārdodas rūpnieciski pakaļdarinājumi.

Tuvējā Murano salā radusies īpaša stikla apstrādes tehnika, kas izplatījusies citās salās. Burano salā arī var uziet stikla apstrādes darbnīcas.

Burano salas tradicionālie cepumi ir S burta formā. Tie esot diezgan saldi. Sievas cepušas vīriem līdzņemšanai, dodoties jūrā.

Venēcija

Venēciju no lieliem plūdiem aizsargā divas barjersalas. Viena no tām ir 11km garā Lido sala, kuras 1km plato ieteku, kas speciāli padziļināta, izmanto lielie kuģi. Venēcija izvietojusies uz vairāk kā 100 salām. Liela daļa no tām ir mākslīgi veidotas. Salas savā starpā savieno gandrīz 400 tilti. Tikai 20. gadsimta sākumā tika uzbūvēts tilts, kas Venēciju savieno ar cietzemi. Vislielākais kanāls, kas “S” burta veidā šķērso Venēcijas teritoriju, tiek dēvēts par Lielo kanālu. Tas ir 4km garš un savieno galveno dzelzceļa staciju ar Svētā Marka laukumu. Gide stāstīja, ka Venēcijas kanālos dēļ paisuma un bēguma ūdens mainās ik pēc sešām stundām. Līdz ar to neesot pamats domāt, ka tas šeit ir netīrs un smirdīgs.

Vispopulārākā un greznākā vieta Venēcijā ir Svētā Marka laukums (Piazza San Marco), taču tā ir arī viszemākā vieta. Līdzko Venēciju skar plūdi, šis laukums ir pirmais, kas applūst. Tādiem gadījumiem priekš tūristiem tiek izveidoti pagaidu tiltiņi, tomēr gan vietējie, gan tūristi vasarā bieži vien plūdus izbauda, brienot pa ūdeni.

Diemžēl Svētā Marka laukumā majestātisko ēku skaistumu pilnvērtīgi traucē uztvert suvenīru pārdevēji, kas ar savu klātbūtni kopējā arhitektūras ansamblī nemaz neiekļaujas.

Slavenākie Venēcijas apskates objekti Svētā Marka laukumā.

Svētā Marka bazilika ar apzeltītu interjeru un mozaīkām.

Venēcijai un lagūnai, kurā tā izvietojusies, UNESCO 1987. gadā piešķīra Pasaules kultūras mantojuma statusu.

Biju iedomājusies, ka Venēcija ir pilsēta, kurai cauri tek vairāki kanāli. Ja Rīgas centrā ir viens kanāls, tad Venēcijā – vairāki kanāli. Tikai klātienē esot sapratu, ka Venēcija izvietojusies uz daudzām nelielām līdzās esošām saliņām, kuras apskalo Adrijas jūras ūdens. Un šīs atstarpes starp saliņām arī veido tos kanālus, kuriem pāri var tikt, pārejot tiltiņiem. Līdz ar to vienīgais transporta līdzeklis Venēcijā ir laivas vai gondolas.

Vizināšanās ar gondolu nav lēts prieks.

Ja gribēsies paklausīties gondoljera dziedāšanā, nāksies vēl piemaksāt.