SLOVĒNIJA

 

Škocjanske jame (Skočjanas alas)

Škocjanske jame ir alu sistēma, ko karsta procesā* izveidojusi upe Reka (tulkojumā - upe Upe). Reka pazūd zem zemes pie alas sākuma, lai atkal virszemē parādītos pēc 34-iem kilometriem – netālu no Adrijas jūras, Itālijas teritorijā. Šobrīd esot izpētīti 6 kilometri alas, un šajā posmā ietilpst viens no dziļākajiem pazemes kanjoniem pasaulē.

* Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.

Netālu no Skočjanas alas ieejas.

Taka sākas no Klusās alas (Tiha jama), kur skatāmi stalaktītu veidojumi, bet Lielajā zālē – milzīga izmēra stalagmīts. Ja ir būts vairākās alās, tad šī alas daļa nebūs nekāds lielais pārsteigums. Toties turpinājumā, kad no Klusās alas pāriet uz Mutuļojošo alu (Šumeča jama), redzētais nevienu neatstās vienaldzīgu. Milzīgie pazemes kanjona izmēri, kaut kur dziļumā mutuļojošā upe Reka un tilta šķērsošana alas iekšienē – lieku reizi pierāda, cik daba spēj būt mākslinieciska un varena. Lai gan pazemes kameras izmēri ir grandiozi, kanjons beidzas ar salīdzinoši nelielu sifonu. Tāds nespēj tikt galā ar milzīgo ūdens daudzumu, kas pēc stiprām lietusgāzēm ieplūst alā, izraisot lielus plūdus. Tieši tādi plūdi te bija 1965. gada septembrī. Ūdens līmenis alā toreiz pacēlās 90 metru augstumā.

1986. gadā alu sistēma iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Alas iekštelpās fotografēt nav atļauts, tāpēc bildi aizņēmos no interneta.

 

Izeja no alas. Te jau atļauts bildēt.

 

Izejot no alas, paveras Velikaja dolina ar iespaidīgām dabas ainavām.

Ar sarkanas krāsas ovālu atzīmēta cilvēku grupa, bet ar bultu norādīta alas izeja.

 

Netālu no informācijas centra atrodas skatu laukums,

no kura paveras panorāma uz apkārtni.

Kalna galā atrodas ciems (bildē redzama baznīca),

bet zem ciema pazemes kanjonā tek upe Reka.

 

 

 

HORVĀTIJA

 

Motovuna

Motovuna – cietokšņu pilsēta, kas atrodas Istras pussalas vidienē. Nosaukums cēlies no ķeltu valodas un nozīmē “pilsēta klanos”. Motovunas bodītēs nopērkama tradicionālā delikatese – baltās un melnās trifeles.

Pilsētiņu apmeklējām dienā, kad pamatīgi lija, tāpēc pilnvērtīgi neizbaudījām tās senlaicīgo burvību.

Skats uz apkārtni no kalna, kur atrodas pilsēta Motovuna.

Motovunas romantika lietū.

 

 

Nacionalni park Plitvička jezera (Plitvices nacionālais parks)

Plitvices nacionālais parks ar 16 karsta ezeriem 1979. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais – 76 metri. Katram ezeram dots nosaukums. Lielākā daļa no tiem saistīta ar kādas dzīvas radības noslīkšanu. Parks atrodas pie robežas ar Bosniju un Hercegovinu.

Pāri ezeriem ved koka laipiņas.

 28 m augsts ūdenskritums.

 

Uzmanību piesaista ezera ūdens tirgīzzilā krāsa.

Lapu koki ietērpušies rudenīgos toņos.

 

 

 

 

UNGĀRIJA

 

Budapešta

Budapešta ir Ungārijas galvaspilsēta. Lai izbaudītu skaistumu, pilsēta noteikti jāredz arī tumšākajā diennakts laikā, braucot pa Donavu ar kuģīti.

 

Neogotiskajā stilā celtā parlamenta ēka ir viens no pazīstamākajiem Budapeštas simboliem.

 

 

 

Budapeštas panorāma

 

 

 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

 

Izmantotas internetā uzietās kartes.

 

 

Itālijā uz Burano salas pamanīju, ka daudzu māju durvis nosedz aizkars. Gidei vaicāju, kāpēc. Viņa atbildēja, ka tādā veidā aizsargājas no saules. Es gan īsti nenoticēju. Man personīgi šķiet, ka šādā veidā saimnieks informē, ka neviens netiek gaidīts vai arī, ka neviens nav mājās.

    

  

 

 

 

 

Burano salas krāsainās ēkas mākslā.

 

 

 

 

Uz Burano salas pie vienas mājas logu aizvērtņiem bija piesieti caurspīdīgi iepirkuma maisiņi. Kamdēļ? Varbūt tie vējā plīvo un čab, tādā veidā aizgaiņājot kukaiņus?

 

 

 

 

Burano salā veļu žāvē, pakarot to zem logiem uz auklas, kas tiek pārvietota ar ritentiņu palīdzību.

 

 

 

 

Maskas Venēcijā ir populārs suvenīrs, jo februārī Venēcija pārvēršas par masku un kostīmu galvaspilsētu. Pirmais dokumentētais Venēcijas karnevāls notika 1092. gadā, bet karnevāla maskas pirmoreiz pieminētas 1268. gadā.

 

 

 

Venēcijā nopērkamas arī mākslinieciski veidotas maskas no metāla detaļām.

 

 

Praktisks un asprātīgs veids, kā nosargāt, lai stiprā vējā neapgāžas trijkājis ar abām makšķerēm. Alkoholiskā dzēriena pudele noder gan atsvaram, gan garastāvokļa uzlabošanai (Venēcija, Itālija).

 

 

 

Trifele aug zem zemes aptuveni 10-30 centimetru dziļumā. Trifeļu “medībām” sākotnēji izmantoja cūkas, bet vēlāk sēņu meklēšanā iesaistīja suņus. Visvērtīgākais Horvātijas kulinārijas brīnums, kas aug Motovunas mežā, ir baltās trifeles.

 

Melnās trifeles (Motovuna, Horvātija).

 

 

 

 

Nakšņojām viesnīcā, kas atrodas netālu no Plitvices nacionālā parka. Tās fuajē kārtis spēlē četri dzīvnieki (izbāzeņi): kaķis, āpsis, zaķis un lapsa.

 

 

 

 

17. gadsimtā franču karalis Luijs XIII nolīga horvātu algotņu pulku, kas bija tērpies tautas tērpos. Krekla apkakli, kurai nebija pogas, pieturēja ap kaklu apsieta šalle. Šai kaklasaitei nebija tikai dekoratīva funkcija. To varēja apsiet ap seju, lai aizsargātos no putekļiem, ar to varēja pārsiet brūci vai, lai aizsargātos no saules, uzlikt uz galvas. Kad horvātu vienība defilēja Parīzē, tā izraisīja lielu interesi ar savu apģērbu. Tiek uzskatīts, ka pēc šī notikuma radās vārds kravate, kas nāk no franču valodas un apzīmē horvātus. Mūsdienās par kravati dēvē kaklasaiti.

Horvātu tautastērps.

 

Kaklasaišu veikals Zagrebā (Horvātija).

 

 

 

Baznīcas rakstainais jumts Zagrebas vecpilsētā (Horvātija).

 

Katedrāles rakstainais jumts Budapeštā (Ungārija).

 

Budapeštas tirgus ēkas rakstainais torņa jumts (Ungārija).

 

 

 

 

Āmulis ir daudzgadīgs ziemzaļš augs, kas aug uz citiem kokiem, tāpēc uzskatāms par parazītaugu. Tas kļūst vairāk redzams, kad kokiem nobirst lapas (Plitvices nacionālais parks, Horvātija).

 

 

 

 

Vides dizaina elements, kas piepildīts ar krāsainiem plastmasas pudeļu korķīšiem (Budapešta, Ungārija).

 

 

 

 

Budapeštas tirgū pārdodas konservi ar tēliem, kas izgriezti no konservētajiem dārzeņiem (Ungārija).

 

 

 

Matu stīpiņas ar etnogrāfiskajiem ziedu motīviem (Ungārija).

 

 

 

 

Parkā līdzās Hēvīzas terminālajam ezeram bija apskatāma fotoizstāde (Ungārija).