No 5 zirņiem grāmatai piešķiru

 

Ļoti patika šīs rakstnieces grāmata “Puišu saraksts”, tāpēc nopirku arī “Mēs bijām meļi”. Mani uzrunāja Džona Grīna – “Mūsu zvaigžņu vaina” autora vērtējums uz grāmatas vāka, ka tā ir satraucoša, skaista, asprātīga un absolūti neaizmirstama. Vispirms grāmatu izlasīja meita. Vienā rāvienā. Atlika malā pat mājas darbu gatavošanu nākamās dienas stundām. Pēc tam staigāja pa māju kā ar aukstu ūdeni aplieta un jūsmoja, ka tik savdabīgu grāmatu nekad iepriekš nav lasījusi, un, ka ļoti patikusi. Brīdināja mani, ka nedaudz šizofrēniska.

Grāmata par ļoti turīgu Sinklēru dzimtu, kura ārpasaulei sevi pozicionē kā veiksminiekus, taču ģimenes iekšienē valda izlikšanās, meli un mantkārība, jo visu trīs Sinklēru meitu ģimeņu labklājība atkarīga no tēva finansēm. Mirklī, kad mantas dalīšanas strīdos tiek ievilkta 3. paaudze, tas ir, piecpadsmitgadīgie jaunieši, kuri katru vasaru kopā ar vecākiem pavada uz privātās vectēva salas, viņi nolemj šiem strīdiem pielikt punktu. Taču būdami vēl nepieredzējuši un pie tam alkohola reibumā, jaunieši savu rīcību nepārdomā līdz galam un notiek traģēdija, pēc kuras romāns kļūst noslēpumaināks, mistiskāks un ne tik paredzams.

Tā ir grāmata par jauniešiem. To caurvij bezrūpība, brīvība, nodevība, pirmā mīlestība un četru draudzība “uz mūžu”. Grāmata liks nobirdināt pa kādai atmiņas un žēluma asarai.

Vēl jāpiebilst, ka rakstniece grāmatā aprakstītās situācijas papildināja ar vairākām pasakām par karali un trim princesēm, salīdzinot šos personāžus ar Sinklēru tēvu un viņa trim meitām. Savdabīgi un pamācoši.

Sajūtas, kas radās pēc grāmatas izlasīšanas, mani vajāja vēl dažas dienas. Radās vēlme grāmatu vēlreiz pāršķirstīt, jo uz dažiem jautājumiem tā arī neatradu atbildi.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko