123

Vietējie skati

Priekšmeta atsevišķas norobežotas vietas attēlu sauc par vietējo skatu (vecākā literatūrā - par daļskatu). To izmanto gadījumā, ja jānoskaidro atsevišķu priekšmeta elementu forma un izmēri. Lietojot vietējo skatu, var samazināt pamatskatu skaitu.

Vietējo skatu var norobežot simetrijas ass (6. attēlā A vietējais skats) vai šaura viļņota nepārtraukta līnija (6. attēlā vietējais skats, kas atrodas uz simetrijas ass pagarinājuma). Tas var būt arī nenorobežots (6. attēlā B vietējais skats).

 

(detaļa ar trim vietējiem skatiem)

 

Ja vietējais skats rasējumā attēlots tiešā projekciju sakarībā ar kādu pamatskatu, apzīmējumi nav nepieciešami (6. attēlā vietējais skats, kas atrodas uz simetrijas ass pagarinājuma).

Ja vietējais skats rasējumā atrodas brīvi izraudzītā vietā, virs vietējā skata raksta alfabēta lielo burtu, bet pamatskatā ar bultiņu norāda skata virzienu un raksta mazo alfabēta burtu (6. attēlā B vietējais skats).

Ja vietējā skata attēlam ir simetrijas ass, tad atļauts parādīt tikai pusi no attēla (6. attēlā A vietējais skats).

123

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Uzskates materiāliem izmantoti pārveidoti grāmatu attēli.

 

Aleksandrs Botviņņikovs,

Staņislavs Dembinskis,

Igors Višņepoļskis

“Rasēšana 2. daļa” (1989)

 

Sergejs Bogoļubovs “Rasēšana” (1990)