No 5 zirņiem grāmatai piešķiru

 

Grāmata par divu jaunu cilvēku – Tesas (Terēza) un Gusa (Engusa) dzīves posmiem sešpadsmit gadu garumā – no 18 gadu vecuma līdz 34 gadiem. Šo gadu laikā abu ceļi dažas reizes krustojas, kaut viņi viens otru nepazīst un varbūt pat īsti nepamana. Taču viņiem ir lemts kaut kad tomēr satikties, jo abi savā ziņā ir diezgan līdzīgi. Abi vienā vecumā, abi gara auguma, abi gadiem ilgi pārdzīvo tuva cilvēka zaudējumu, abi mīl mākslu, abi izrāda rūpes par bērniem, abiem dzīvē ir bijis ilgstošs laika posms, kad pienākuma pēc nedarīja to, ko patiesi vēlētos.

Grāmata lasījās raiti, jo laba valoda un aprakstītās situācijas tuvas mūsu ikdienas dzīvei. Tikai noslēgums atrisinājās kaut kā ļoti ātri, nepārliecinot mani un radot neticības sajūtu.

Manuprāt, grāmatas nosaukums “Man tevis pietrūkst” attiecināms ne tikai uz abiem galvenajiem varoņiem, bet uz jebkuru līdzcilvēku, ar kuru dzīvē bijusi pietiekami tuva saskarsme, bet laika gaitā šī tuvā saite zudusi, radot tukšuma un ilgu sajūtas.

 

Citāti kā dzīves moto

“Šodien ir tavas atlikušās dzīves pirmā diena.”

“Kad nezini, ko darīt, nedari neko.”

 

Par līdzcilvēkiem

“Vai šarms ir kaut kas tāds, kas cilvēkam piemīt jau piedzimstot, vai arī tas iegūstams praktizējoties?”

“Mēs domājam, ka izvēlamies draugus, bet, iespējams, tā vienmēr ir tikai nejaušība.”

“Ir jāatrod sevī spēks, lai cilvēkiem, kurus mīli, ļautu kļūt neatkarīgiem no tevis.”

“Ja kādu esi pazinis visu mūžu, tu spēj iedomāties, ko viņš teiktu kādā konkrētā gadījumā arī tad, ja šī cilvēka nav klāt.”

“Ja melo par kaut ko, tu zaudē cieņu pret cilvēku, kuram melo.”

“Grēks ir kā melošana. Kad vienreiz esi to izdarījis, otrreiz tas vairs nešķiet tik grēcīgi.”

 

Par bērnu

“Jums nekad nevajadzētu kritizēt savu bērnu. Dzīvē būs pietiekami daudz cilvēku, kas to izdarīs jūsu vietā.”

“Pieaugušie visumā ir daudz izturīgāki, uzklausot pašu nekā savu bērnu diagnozes.”

“…tu esi tik laimīgs, cik laimīgs ir tavs nelaimīgākais bērns…”

“…vai katrs, kurš ir atbildīgs par mazu bērnu, visu laiku uztraucas?”

“… rūpēties par bērnu ir biedējoši. Es visu laiku dzīvoju bailēs…”

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko