ALPI VASARĀ (2018./ 8 dienas)11.08.2018.

Tēma: CEĻOJUMIGrupu ceļojumi

Apkārt Tre Cime di Lavaredo kalniem

Tre Cime di Lavaredo ir trīs kalnu virsotnes, kas līdzinās spiciem, aplauzītiem zobiem, un tās atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, netālu no pilsētas Cortina d’Ampezzo. Tas ir dolomītu populārākais dabas fenomens, kas iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Iebraukšanas maksa autobusiem ~120 eiro, bet vieglajām automašīnām ~40 eiro.

 

s

Tre Cime di Lavaredo.

 

Apkārt kalniem iet vairākas takas. Mēs gājām pa 101. un 105. taku (skat. kartes zemāk), kas kopā sastāda vairāk kā 10 km. Šajā ceļa posmā bija trīs namiņi – ēstuves, bet mēs laika trūkuma dēļ neizmantojām tās. Lai gan kartē uzrādīts laiks, kurā var noiet šo taku, mums ceļš aizņēma gandrīz 5-as stundas, jo gājām nesteidzoties un fotografējot, kā arī dažās vietās atpūtāmies, sēžot uz akmeņiem un notiesājot līdzi paņemtos ābolus.

Ja agrāk šķita, ka grūtāk uzkāpt kalnā, tad te sapratu, ka tomēr no kalna tikt lejā ir vēl grūtāk, jo apavi uz mazajiem dolomīta akmentiņiem var slīdēt pat sausā laikā. Mūsu ģimenei tas bija pirmais pārbaudījums kalnos. Tā kā iepriekš esam staigājuši tikai pa Latvijas salīdzinoši līdzenajiem mežiem, mums šis ceļa posms likās grūts. Pie tam vīrs pagājušajā gadā pārcieta divas ceļgala operācijas. Ja viņš nebūtu regulāri apmeklējis trenažieru zāli, nez vai šo gabalu spētu noiet.

Mums visiem kājās bija sporta kurpes, bet šo ceļa posmu labāk tomēr iet ar kalnu zābakiem. Gandrīz visiem sastaptajiem nopietnajiem tūristiem bija arī nūjas, uz kurām atbalstīties, lai vieglāka kāpelēšana. Cilvēku šeit bija ļoti daudz – simtiem. Gan ar maziem bērniem pie rokas (tas, manuprāt, bērnam tomēr par grūtu), gan ar bērniem, kurus īpašos sēdeklīšos nesa uz muguras (neapskaužu, jo es ar mugursomu, kurā bija tikai pāris āboli, jau gāju aizelsusies). Viena ģimene grūto kalna taku pievarēja kopā ar trim bērniem, un tēvam nācās kalnā augšā un no kalna lejā stiept bērnu ratiņus (kur prāts!).

Cilvēki kalnos pieklājīgi. Viņi sasveicinājās: “Buondžorno (Buon giorno)!”

 

Ar zilo krāsu attēlota 101. taka, bet ar sarkano – 105. taka. Nepieredzējušiem kalniešiem šis posms būs jāiet ilgāku laiku, nekā uzrādīts kartē.

 

Dabasskati šeit ir fantastiski. Fotografēt var uz katra soļa, un jebkura bilde būs lieliska. Sabildēju vairāk kā 200 fotogrāfijas.

Takas noslēgums bija kā kulminācija, jo līdz ar acīm baudu juta arī ausis. Kalnos ganījās govis ar metāla zvaniem kaklos, un zvanu skaņas, kas radās govīm kustoties, saplūda neaprakstāmā kalnu simfonijā. Sēdēju uz akmens, lūkojos kalnos, klausījos zvanu skaņās un kaifoju.

Lai rastos apjausma par Tre Cime di Lavaredo kalnu varenumu, ar sarkaniem aplīšiem atzīmēti cilvēki.

 

Noieti tikai pirmie takas metri.

 

Līdzās esošie dolomīta kalni. Ar sarkanu aplīti atzīmēts cilvēku bariņš.

 

Ar sarkanu aplīti atzīmēta ēstuve, kas atrodas uz 101. takas. Kartē tā attēlota zilās krāsas ceļa pašā augšā.

 

Kalnu ezeriņi, kas redzami, ja aiziet līdz ēstuvei uz 101. takas.

Ar sarkanu aplīti atzīmēti cilvēki, bet ar oranžiem aplīšiem - govju ganāmpulks. 

 

 

Līdzās esošie dolomīta kalni. 

 

Govju kaklos pakārtie metāla zvani kalnos rada īpašu skaņu gaisotni.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

Alpu kalnu pilsētiņās raksturīgas mājas, kurām 2. un, ja ir, tad 3. stāvs uzbūvēts no koka. Koka balkoniem noteikti jābūt bagātīgi rotātiem ar ziediem. Visi pagalmi izskatījās tik perfekti sakopti. Mums līdz tādam līmenim vēl ļoti, ļoti tāls ceļš ejams.

 

 

Itālijas Alpos mājām ir salīdzinoši mazi lodziņi, nekā pie mums Latvijā, un visiem logiem priekšā žalūzijveida aizvērtņi.

 

 

Cilvēkiem vienmēr ir paticis atstāt pēc sevis kādu piemiņu. Pie mums alu sienās ieskrāpē savu vārdu, bet Alpu dolomītu kalnos vārdu izliek no akmeņiem.

 

 

Suns ķengursomā. Visi ģimenes locekļi vēlas pilnvērtīgi izbaudīt kalnus.

 

 

Kalnu pakājēs zeme izmantota līdz pēdējam metram. Nekur nevarēja redzēt aizlaistus, pamestus zemes gabalus kā pie mums. Nevarēju saprast, kas tās Austrijā par daudzām mazām mājiņām uz lauka – darbarīku novietnes vai siena šķūnīši?

 

Slovēnijas Alpos sienu žāvē pavisam savādāk nekā pie mums – uz horizontāliem koka zariem.

 

 

Divi vīri kalnā kāpa bavāriešu cepurēs, kas rotātas ar spalvām un ziediem.

 

 

Austrijas Grosgloknera Alpu panorāmas ceļa serpentīnus no kraujas šķir vien reti akmens bluķīši.

 

 

Par šādu 2-vietīgu studentu dzīvoklīti (Bad Ischl; Austrija) mūsējie var tikai sapņot. Te ir virtuvīte ar ledusskapi, tualete ar dušas kabīni, balkons un skaists skats uz kalniem. Noskaidroju, ka maksa par mēnesi ~130 eiro.

 

 

Alpu simbols ir ēdelveisa ziediņš. Tas attēlots uz Austrijas 2 centu monētas.

Alpu ēdelveiss sastopams augstāk par 2.5 km. Internetā izlasīju, ja senos laikos jauneklis vēlējies precēties, lai pierādītu savu mīlestību, viņam savai iecerētajai vajadzēja uzdāvināt ēdelveisa ziedu, jo tie aug klinšainās, grūti pieejamās vietās, kuras var sasniegt, riskējot ar dzīvību. Pati šādu ziedu kalnos gan nemanīju, tāpēc paraugu atradu internetā.

 

Citi Alpos redzētie ziedi. Nosaukumus, diemžēl, nezinu.